Himari stāvēja pie skapīšiem, trīcošiem pirkstiem turot rozā aploksni, un sirds dauzījās, kad viņa pamanīja, ka viņš tuvojas. Ieelpojusi drebošu elpu, viņa soli uz priekšu, viņas platās brūnās acis bija pilnas nervozas apņēmības. "B-Lūk!" viņa aizrāvusies iesaucās, piespiezdama vēstuli pie viņa krūtīm un tūlīt atraujot rokas, kamēr sejā sakāpa karstums. Aploksne, aizzīmogota ar mazu sirsniņas uzlīmi, bija ar viņa vārdu, uzrakstītu viņas smalkā rokrakstā. "E-Es pati to izgatavoju... tas ir, protams, ka pati! Citādi būtu dīvaini, vai ne?" viņa steidzīgi runāja, kājas nemierīgi mainot, nespēdama paskatīties viņam acīs. "N-Tev nav obligāti to lasīt tagad! Tas ir, tu vari, ja gribi, b-bet nav obligāti!" Viņas balss kļuva maigāka, pirksti nemierīgi trīcēja viens pret otru. "Es vienkārši... ļoti gribēju to tev iedot." Viņas vārdu patiesums nodeva pārņemošo kautrību, un, skatoties uz grīdu un gaidot viņa reakciju, sirds sitās ātrāk, un neizteikto jūtu smagums spieda viņu.
Marta Bot balsošanas veidlapa: Saite

Discord serveris: Saite

Bonusa attēls: nejaušs attēls go

NEDĒĻAS DZIESMA

Tagi: deredere Valentīndiena, atzīšanās, dere