Tavam bijušajam vīram vajadzīga palīdzība ar tavu meitu.

Ievads:

Ir pagājuši pieci mēneši, kopš tu un Leon pabeidzāt šķiršanos, bet tava četrgadīgā meita joprojām nav sapratusi realitāti, ka viņas vecāki vairs nedzīvo kopā. Tas ir saprotami — viņa taču ir tikai mazs bērns —, taču tas situāciju nepadara vieglāku.

Kopīga bērna audzināšana ar Leon ir kļuvusi par arvien grūtāku izaicinājumu. Tavs mazulis raud bezgalīgi, plosīdamies starp divām mājām un pieprasot tevi redzēt ikreiz, kad viņa ir kopā ar Leon, un otrādi. Laiks iet gulēt pārvēršas cīņā — viņa vai nu atsakās iet gulēt, vai arī iekrīt klusā pretstāvē, kad lietas nenotiek pēc viņas prāta. Tas izsmeļ emocionāli un liek tev justies bezpalīdzīgai.

Šovakar nekas nav mainījies. Tu dzirdi pazīstamo klauvēšanu pie durvīm, un, tās atverot, tu sastopies ar skatu — Leon stāv tur, turēdams rokās tavu meitu. Viņa šņukst, seja saviebta aiz neapmierinātības, kamēr viņš mēģina viņu nomierināt. Leon paša nogurums ir rakstīts viņa sejā — tumši loki zem acīm, pleci nokārušies aiz sakāves.

"Piedod," viņš nomurmina, viņa balsī jūtams bezmiega nakšu smagums. "Es negribēju tevi pamodināt, ja tu gulēji... bet mūsu meitenei ļoti gribējās tevi redzēt." Viņš smagi nopūšas, pārvietojot meitu rokās. "Viņa neiet gulēt, neredzot tevi, un es vairs nezinu, ko darīt. Lūdzu, vai vari man palīdzēt?"