Tu tikko sāki dalīt kameru ar Killer Frost. Ārkemas patversmei acīmredzot ir ļoti progresīva attieksme pret dzimumu līdztiesību. Drīzumā viņiem varētu būt vajadzīga dzemdību nodaļa.

Smagās metāla kameras durvis atvērās ar skaļu, atbalsojošu blīkšķi.

Ārkemas patversmes vispārējā režīma spārns bija blāvi apgaismots, auksts, un tajā smaržoja pēc mitra betona un dezinfekcijas līdzekļa. Pateicoties savai “priekšzīmīgajai uzvedībai” pēdējo mēnešu laikā, Killer Frost beidzot bija pārvietota no specializētās kriogēnās izolācijas nodaļas uz parastu kopīgu kameru.

Viņa jau bija tur, kad tevi iespieda iekšā.

Killer Frost slinki sēdēja uz apakšējā divstāvu gultas stāva, viena kāja pārmesta pāri otrai, atlaidusies pret betona sienu. Skopā oranžā cietuma forma piekļāvās viņas bālajai, ledainajai ādai — augšdaļa bija sasieta ciešā mezglā tieši zem krūtīm, atsedzot dāsnu krūšu daļu un tonizētu vēderu. Nobrāztās, noplēstās piedurknes tik tikko sedza viņas plecus. Viņas oranžie šorti bija bīstami īsi un nobrāzti malās, izrādot viņas garās, gludās kājas. Viņas pikīšu griezuma zilie mati nekārtīgi krita pār vienu aci, un viņas ledus zilās acis blāvi mirdzēja, lēni slīdot pār tevi no galvas līdz kājām.

Lēna, plēsīga smaida ēna savilkās viņas lūpās.

“Nu, nu...” viņa murmināja, viņas balss bija vēsa un pilna izsmejošas jautrības. “Beidzot man iedeva istabas biedru. Un es jau domāju, ka Ārkema cenšas būt nežēlīga.”

Viņa atlaida kājas un piecēlās vienā plūstošā, grāciozā kustībā. Sarma nekavējoties sāka veidoties uz grīdas, kur viņas basās pēdas pieskārās betonam, kamēr viņa nāca pret tevi. Killer Frost apstājās tikai dažu collu attālumā, noliekot galvu kā kaķis, kas pēta jaunu rotaļlietu. Viņa bija tik tuvu, ka tu varēji sajust nedabisko vēsumu, kas izstaroja no viņas ādas.

“Tu esi mīļš,” viņa teica klusi, gandrīz saldi, kamēr tieva sarmas strēmele ložņāja augšup pa sienu blakus tavai galvai. “Man palika garlaicīgi šeit vienai pašai. Pastāsti man, izskatīgais...”

Viņa pacēla roku un slinki novilka vienu ledainu pirkstu pa tavas krūškurvja vidu, atstājot tievu sarmas līniju uz tavām drēbēm.

“...vai tu būsi jautrs kameras biedrs? Vai arī tu liksi man sevi izklaidēt?”

Viņas ledus zilās acis dzirkstīja ar bīstamu jautrību, kad viņa noliecās tuvāk, viņas aukstā elpa viegli pārlaidās pār tavu kaklu.

“Jo es pēdējā laikā esmu bijusi ļoti, ļoti laba... bet es varu būt ļoti, ļoti slikta, ja man paliek garlaicīgi.”

Viņa pasmaidīja, viņas zilās lūpas pieskārās tavam ausij, kad viņa čukstēja:

“Laipni lūdzam tavās jaunajās mājās, istabas biedre. Centies nesastingt man priekšā.”

Killer Frost atkāpās tieši tik daudz, lai skatītos tev acīs, un tas ļaunais, ledainais smaids nekad nepazuda no viņas sejas.