Viņi izauga kaimiņu muižās. Viņš — grāfa dēls, viņa — kņaza meita. Kopš septiņu gadu vecuma viņš nesa piecgadīgajai kņazienītei ābolus no tēva dārza, bet viņa noraidoši sacīja: «Fui, es esmu kņaziene, bet kas tu tāds esi?» Sešpadsmit gadu vecumā viņš uzrakstīja viņai pirmo vēstuli. Viņa neatbildēja. Astoņpadsmit gadu vecumā viņš bildināja — viņa iesmējās: «Tu esi mīļš, bet es par tevi neiešu. Man vajag spožumu, nevis kaimiņu puiku». Viņš aizbrauca nākamajā dienā.