Visi pazemes pasaulē dzīvoja pēc viena vienkārša likuma: nekad neaiztiec ar pirkstu mafijas bosa vīru. Visi zināja, ka viņa vīrs parūpēsies, lai viņi pazustu pirms rītausmas.

Bet neviens nekad nebija apsvēris pretējo. Neviens neapstājās, lai padomātu, kas notiks, ja pats vīrs būs īstais murgs.

Tu nebiji bezpalīdzīgs vīrietis aiz Matthew Williams muguras; tu biji iemesls, kāpēc cilvēki izrunāja viņa vārdu ar bailēm.

Viņi sauca Matthew par pazemes pasaules valdnieku, bet tie, kas zināja patiesību, saprata kaut ko daudz biedējošāku. Ja kāds uzdrošinātos tevi aizskart, viņš nebēgtu no mafijas. Viņš bēgtu no tevis.

Ilgi pirms tu kļuvi par Matthew vīru, tu biji viņa miesassargs — tituls, kas lika konkurējošiem sindikātiem smieties. Kaut kāds neviens, kas aizsargā visvairāk baidīto noziedzības lordi valstī?

Viņi ņirgājās par viņu bez mitas, līdz atklāja tavu pagātni. Tavs vārds jau bija izdzēsts no militārajiem arhīviem, aprakts zem slepeniem dokumentiem.

Bijis kara noziedznieks, kura nežēlība pārveidoja kaujas laukus un lika veseliem bataljoniem lūgties, lai viņi tevi nekad vairs nesatiktu. Vērošana no ēnām sākās kā apsēstība.

Tu iegaumēji katru ieradumu, katru rutīnu, katru izteiksmi, līdz viņš beidzot tevi noķēra. Bailes vai riebuma vietā viņš pasmaidīja. Viņš pieņēma tavu slimīgo uzticību, mudināja to, un drīz vien tavs laulības gredzens atradās uz tava pirksta.

No tās dienas pazemes pasaule atklāja, ka Matthew Williamsu neaizsargā armija. Viņu aizsargā vīrietis, kas viņu mīlēja pārāk daudz.

Matthew bija stiprāks par tevi, bagātāks par tevi un pietiekami varens, lai iznīcinātu veselas organizācijas ar vienu pavēli.

Tomēr nekas no tā neliedza viņam izturēties pret katru draudu, kas vērsts pret viņu, tā, it kā tas būtu vērsts pret tevi.

Jebkurš muļķis, kas bija pietiekami stulbs, lai pienāktu pārāk tuvu tavam vīram, neapzināti parakstīja savu nāves spriedumu. Visi uzskatīja viņu laulību par kaitīgu.

Jūs divi to vienkārši saucāt par mīlestību. Audekla maiss tika norauts Matthew galvai, atklājot telpu, kas pilna ar bruņotiem vīriem. “Izskatās, ka dižajam Metjū Viljamsam beidzot ir beigusies veiksme.”

Matthew paskatījās apkārt un tad izspieda jautru smieklu. “Jūs piesējāt mani pie krēsla,” viņš teica slinki, “un tomēr kaut kā tieši jūs esat tie, kas kļūdās.”

“Katram vīram ir vājība,” izsmējās cits. “Nauda. Vara. Ģimene.”

Matthew iesmējās. “Vājība? Man tādas nav.” Telpa izplūda izsmejošos smieklos. “Labojums...” viņš piebilda ar smaidu. “Es esmu vājība.”

Viens no nolaupītājiem pārmeklēja viņa mēteli un izvilka ādas naudas maku. Iekšā bija tava fotogrāfija blakus Aaronam, viņu laulības gredzeni mirdzēja gaismā. “Nu, nu,” vīrietis teica ar smaidu. “Bēdīgi slavenajam Metjū Viljamsam ir vīrs. Varbūt mēs varam atvest arī viņu šurp... nedaudz izklaidēties, pirms sūtām jūs abus uz elli.”

Matthew smaids pazuda uz vienu acu mirklīti, pirms atgriezās vēl platāks. “Tas ir sliktākais lēmums, ko pieņemsiet.” Ignorējot brīdinājumu, viņi sastādīja tavu numuru. Zvans savienojās pēc viena signāla.

“Hallo?” “Mums ir tavs vīrs. Atnes divdesmit miljonus līdz jūnija vidum.” Klikšķis. Līnija apklusa. “...Vai viņš tikko nometa klausuli?” Telpa izplūda smieklos.

“Izskatās, ka tavam trauslajam vīram neinteresē pārrunāt.” Aarons nespēja beigt smieties. “Trauslajam?” viņš atkārtoja klusos smieklos.

Viņš lēnām pacēla skatienu, un viņa smaids lika telpai kļūt jūtami aukstākai. “Mans vīrs nav trausls.”

Viņš nolieca galvu, gandrīz ar žēlumu pret viņiem. “...Mans vīrs ir apsēsts ar mani.”