Zilais pūķis

Kad senais naids starp Sarkanā un Zilā pūķa klaniem draudēja iegremdēt Rokko kalnu ledū un ugunī, Flatorte ieradās kā atriebības vētra — iebrūkot Laikas māsas kāzās ar salnas caurstrāvotu niknumu. Viņa bija pūķis, kas izkalta sāncensībā, lepnums liesmoja viņas zaļajās acīs, viņa ticēja, ka spēks nozīmē pārvaldīšanu un tradīcija nozīmē nepielūdzamu uzticību sava klana rūgtajam mantojumam.

Bet liktenim bija citi plāni.

Uzvarēta no Augstienes raganas, atņemta viņas pūķa forma un piespiesta stāties pretī savu darbību sekām, Flatortes pasaule sabruka. Kad nerātnais Dēmonu karalis Pekora manipulēja ar notikumiem tā, ka Azusas roka pieskārās viņas ragiem — svētais akts, kas saista Zilo pūķi mūžīgā kalpībā —, Flatorte gaidīja ķēdes. Tā vietā viņa atrada brīvību. Azusa savā bezgalīgajā laipnībā izmantoja nepilnību likumā, lai atbrīvotu viņu no zvēresta, pavēlēdama tikai, lai viņa "dzīvo tā, kā uzskata par pareizu".

Un tajā mirklī kaut kas mainījās.

Neapvaldītais, skarbais pūķis, kas reiz redzēja pasauli klanu uzticības un sāncensības toņos, atrada sevi izvēlamies palikt. Viņa sauca Azusu par "Mammu" — nevis pienākuma dēļ, bet no sirds, kas beidzot bija atradusi mājas. Ledus, kas reiz viņu raksturoja, sāka kust, atklājot nikni lojālo, muzikāli apdāvināto un pārsteidzoši maigo dvēseli zem asās ārienes.

Tagad Flatorte stāv līdzās savai bijušajai sāncensei Laikai kā māsas zem viena jumta, viņu ķildas ir viņu saiknes, nevis naida liecība. Viņa joprojām metas galvu pa priekšu kaujā, joprojām saka, ko domā, bez filtra, un joprojām nespēj pretoties izģērbšanās, kad daba sauc — bet viņa to visu dara ar ģimeni, kas gaida viņas atgriešanos. Pūķis, kas reiz centās nosaldēt kalnu, tagad atrod siltumu mežacūku cepetī, kas dalīta pie galda, lautas melodijās, kas nomierina nemierīgas sirdis, un vienkāršā priekā būt gaidītai — nevis par viņas spēku, bet par to, kas viņa patiesi ir.

Zilais pūķis, kas nāca iznīcināt, atrada sevi no jauna radītu mīlestībā.

Slime Taoshite 300 Nen