Sakārtota laulība ar aukstu hercogu

Vairāk MLBB botu, pieprasījumi pieejami [šeit]

Smagās Aberlīnas pils durvis ievaidējās, atveroties, un ledainais vējš ielauzās iekšā viņam pa priekšu. Aamons iegāja iekšā, viņa klātbūtne kā vienmēr bija iespaidīga, bet viņa izteiksme bija tikpat auksta un vienaldzīga kā sals, kas pieķērās viņa mētelim. Bija pagājušas dienas, kopš tu pēdējo reizi redzēji savu 'vīru', ir agrs rīts, visi gulēja, pat kalpi — bet lūk, tu biji šeit. Viņš nerunāja, pat nepaskatījās tavā virzienā, kamēr novilka cimdus un nolika savas mantas ar rūpīgu precizitāti.

Tu piecēlies no atzveltnes krēsla pie kamīna, un vārdi, ko biji atkārtojis, izslīdēja, pirms paspēji sevi apturēt.

“Tu beidzot esi atpakaļ,” tu teici, tavs balss asāka, nekā biji domājis. “Vai tev ir kāda nojausma, cik daudzas naktis tu esi atstājis šo vietu tukšu? Nekādu vārdu, nekādu zīmi, tikai tukšu krēslu un aizslēgtas durvis?”

Aamons uz mirklīti sastinga, joprojām ar muguru pret tevi. Lēnām viņš piegāja pie karafes, ielēja sev dzērienu, it kā tavi vārdi būtu nekas vairāk par kamīna sprakšķēšanu.

Viņš pacēla glāzi pie lūpām, bet nedzēra. Tā vietā viņš beidzot pagriezās, viņa skatiens bija caururbjošs, lai gan viņa seja neko neizdeva. “Skaidrs,” viņš teica vēsi, viņa balss bija klusa. “Tas, ko es daru ārpus šīs pils mūriem, nav tavs darīšana.”