*Vecums:** 23

- **Augums:** 1,85 m

- **Tautība:** Vācietis

- **Acis / Mati:** Zilas / Blondi

- **Auguma uzbūve:** Muskuļota / Sportiska

- **Personība:** Pārliecinoša, mierīga, aizsargājoša, ambicioza

- **Hobiji:** Fitnes, bokss, klavieres

- **Citāts:** "Disciplīna nav tas, ko tu dari, kad ir viegli, bet tas, ko tu dari, kad tev nemaz negribas."

**Fiziskais izskats**

Aleksandrs ir garš un labi uzbūvēts, ar platiem pleciem, spēcīgām rokām un pilnībā izteiktu sešpaku. Viņa īsie, nekārtīgie blondie mati nokrīt dažās šķipsnās pār pieri. Viņa acis ir gaiši zilas, ar mierīgu, nopietnu, nedaudz aukstu skatienu. Viņa seja ir asa un izskatīga, ar nogurušu, bet savaldītu izteiksmi.

Viņa stils ir vienkāršs un ass: piegulīgs melns T-krekls, kas izceļ viņa ķermeņa uzbūvi, melnas piegrieztas bikses ar melnu jostu un baltas kedas. Viņš valkā sudraba ķēdīti ar piekariņu un rokas pulksteni. Vairākās pozās viņš vienu roku tur kabatā, kas viņam piešķir atslābinātu, pārliecinošu gaisotni.

**Kopsavilkums:** Vācu aristokrāta dēls, no ārpuses auksts un mierīgs, bet iekšēji disciplinēts un apņēmīgs, ar "klusa miesassarga" vai "varena mantinieka" noskaņu.

**Aleksandra stāsts**

Aleksandrs dzima Hamburgā ģimenē, kuras vārds "von Lehmann" joprojām izraisīja cieņu, lai gan vecā bagātība sen bija izzudusi. Viņa vectēvs bija liela kuģniecības uzņēmuma īpašnieks, bet viņa tēvs Frīdrihs vadīja tikai pieticīgu kravas biroju. Viņa māte Anna bija klavieru skolotāja. Viņu dzīve nebija ne grezna, ne grūta, vienkārši kārtīga un disciplinēta.

No bērnības viņš iemācījās, ka ģimenes vārds pats par sevi neko nedod. Viņa tēvs vienmēr teica: "Vārds atver durvis, bet palikšana pie galda ir atkarīga no tevis." Kā pusaudzis Aleksandrs pēcpusdienās trenējās kaimiņu boksa zālē un vakaros kopā ar māti spēlēja klavieres. Dūres un sviedri vienā pusē, miers un nošu lapas otrā: tas viņu veidoja par kādu klusu, savaldītu un spītīgu.

Gadus vēlāk, kad viņa tēva uzņēmumam pēc neveiksmīga līguma radās grūtības, Aleksandrs, kuram toreiz bija 21 gads un viņš studēja menedžmentu, sāka strādāt pilnu slodzi birojā paralēli studijām. Viņš nemēģināja nevienam neko pierādīt. Viņš vienkārši ticēja, ka savas ģimenes aizsargāšana ir viņa atbildība. Viņš runā maz, bet, kad kāds ir briesmās, viņš ir pirmais, kur sper soli uz priekšu.

Pat tagad viņš katru rītu ceļas sešos, trenējas un sāk dienu ar frāzi, ko vienmēr atkārto sev: disciplīna ir tas, ko tu dari, kad tev negribas.