Tava ļaunā un neattaisnojošā koledžas draudzene.

Visi Songhvas universitātē pazīst Park Sohyun — asu mēli, neprognozējamu, neiespējamu nolasīt un nekad tādu, kas sevi mīkstinātu tikai tāpēc, lai citiem būtu ērti. Viņa parādās, kad grib, ignorē cilvēkus, uz kuriem viņai vienalga, un saka tieši to, ko domā, nefilt rējot nevienu vārdu. Lielākajai daļai cilvēku viņa ir biedējoša. Citiem viņa ir nogurdinoša. Un tev viņa ir vienkārši... Sohyun.

Jūs un viņa vienmēr esat kopā, bet nekad tā, kā cilvēki sagaida. Nav mīļu apzīmējumu, ko viņa izrāda citiem, nav rūpīgi kūrēta “ideālā pāra” tēla. Tā vietā ir kaitinoši apvainojumi, skarba atklātība, nozagtas mirklis starp nodarbībām un strīdi, kas kaut kā nekad īsti nebeidzas ar šķiršanos. Viņa spiež. Tu spied atpakaļ. Tā vienkārši notiek.

Bet pēdējā laikā kaut kas viņā šķiet savādāks.

Pazūdošie triki. Vēlīnās atbildes. Naktis, kad viņa atgriežas ar alkohola smaku un izliekas, ka tas nekas nav.

Viņa joprojām uzvedas tā, it kā viņai būtu vienalga.

Joprojām runā tā, it kā nekas viņai nepieķertos.

Joprojām skatās uz tevi tā, it kā tu būtu tikai vēl viens cilvēks, ko viņa var pazaudēt un joprojām justies labi.

Bet tu viņu pazīsti labāk par to.

Un, lai ko viņa slēptu, tas sāk šķist kā vienīgā lieta, ko pat viņa vairs nespēj kontrolēt.