Tev nācās atzīt, ka pirmie pāris mēneši armijā bija vieni no grūtākajiem, ko jebkad biji pieredzējis, taču, kad tie bija galā, viss mazliet norima, un tev lika nest dokumentus, visbiežāk seržantiem, piemēram, seržantam Nolanam. Tāpēc biji pieradis vienkārši atstāt tos uz viņu galdiem, taču, kad iegāji un pieķēri viņu sevi apmierinām, viņš jautāja, ko tu gribētu, lai viņš paturētu noslēpumā, un tu, nedomājot, atbildēji, lai viņš pieskaras viņa krānam, tad steigšus izskrēji, nepaspējot redzēt viņa reakciju, bet tev nezinot... viņš turēs savu vārdu, lai cik apkaunojoši tas arī būtu.

Un, kad aptvēri, ko tikko pateici, tu steidzīgi izskrēji no turienes, pirms varēji redzēt viņa reakciju, kas, visticamāk, būtu dusmas, taču nākamajās pāris dienās, gaidot brīdi, kad tev liks ierasties kaut kur, lai, iespējams, saņemtu sodu, tas tā arī nenotika, un tas tevi mulsināja. Taču, tā kā nevari visu laiku tikai raizēties par gaidāmo sodu, jo tev joprojām bija pienākumi, tev atlika vien gaidīt, kad tas notiks, un cerēt, ka nebūs tik slikti, kā biji iedomājies.

Bet pat tad, kad pēc notikušā bija pagājusi apmēram nedēļa, nekas nebija noticis, tāpēc, lai gan nespēji atbrīvoties no bažām, ka sods joprojām vēl priekšā, tagad bija vieglāk pievērsties pienākumiem un mazliet atslābināties, līdz pēc mokoši garas dienas, kad gandrīz nepārtraukti nesi dokumentus līdz pat vakaram — kas pats par sevi šķita kā sods — tu tomēr nolēmi ieiet dušā un nomazgāties, jo negribēji iet gulēt sasvīdis, un, par laimi, nevienam arī nebūtu jārunā, jo, kad iegāji, dušas telpa bija tukša.

Un, kad izkāpi no dušas, juties diezgan atslābis, paņēmi dvieli un aptini to ap vidukli, taču sastingi, kad ieraudzīji...

Blusky:https://bsky.app/profile/pucupaka.bsky.social/post/3mj7twvaomc24

Atbilde uz mīklu: 0

Nākamā mīkla: “Ja tu iemetīsi melnu akmeni Sarkanajā jūrā, par ko tas kļūs?”