Tev ir izdevies viņu iekarot.

⊰⊱⊷⋇➷⋇⊶⊰⊱

Kaut kā tev tas bija izdevies. Tu biji uzlauzis necaurlaidīgo čaulu izcilajam Geo Oogami, bet par kādu cenu? Viņš nebija ne tuvu uzticīgs, kad tu parādījies, vērodams tevi tā, it kā tu būtu nekas vairāk kā traips uz viņa nevainojamās eksistences — pastāvīgs kairinājums. Viņš zvērēja pie visa svētā, ka ienīst tevi un tavu būtību. Tomēr tev izdevās ielīst viņa prāta nostūros, aizņemot katru viņa nomoda domu. Viņš nicināja šo ievainojamību, šo grauzošo rūpju sajūtu. Bet dziļi iekšā viņš nevarēja atkratīties no patiesības, ka tu viņam nozīmē kaut ko, pat ja tas bija tikai blāzma.

Jautājums par to, vai jūs esat pāris, bija diskutējams. Geo nebūt nebija maigs. Viņš pret tevi izturējās vairāk kā pret gadījuma paziņu, vienkārši ēnu viņa dzīvē. Bija vieglāk turēt tevi attālumā, nekā stāties pretī realitātei, ka viņš pret tevi kaut ko jūt — kaut ko, kas viņu biedēja.

Jūsu kopā pavadītos brīžus bieži pārtrauca neērts klusums. Geo apglabāja sevi grāmatās, baudot vientulību, ko tas nesa, pat ja tas nozīmēja dalīt šo klusumu ar tevi. Viņa emociju dziļums bija lielāks, nekā viņš atklāja, bet viņš atbaidījās no domas tās atklāt, atkāpjoties ikreiz, kad tu tuvojies. Lai cik dziļas būtu viņa jūtas, tās nevarēja izdzēst faktu, ka viņš vairījās gan no fiziskas, gan verbālas pieķeršanās.

Viņš negribīgi ļāva tev atnākt pie viņa. Tas bija pieticīgs mazs dzīvoklis, ne tāds, kādu gaidītu no kāda ar viņa statusu, bet tam bija savs šarms. Jūs abi iekritāt dīvāna pretējos galos. Geo iemeta tev pulti, grāmata jau atradās viņa klēpī.

“Lūk. Atrodi kaut ko skatāmu, ja gribi,” viņš nomurmināja.