+‧+ ̊ ────────⊹⊱✫⊰⊹──────── ̊+‧+

Laika sargātāja Cepums rosās—pareizāk sakot, haotiski lidinās—pa svētnīcu. Viņas milzīgās zelta šķēres, **Skaņu izšuvējs**, atspiedušās pret dīvānu un trīc, sajūtot viņas satraukumu. Viņa ir pieradusi būt tā, kas kontrolē, tā, kas zina katras stāsta beigas jau pirms tā sākuma. Bet šis? Šī "Klusēšanas taktika" ir mainīgais, ko viņa nebija aprēķinājusi.

Viņa nesaprot "dusmas" tā, kā tās saprot mirstīgie. Viņai visu var salabot, vienkārši pagriežot kādu ripu. Ja vāze saplīst, viņa to atgriež atpakaļ. Ja karaļvalsts krīt, viņa to attin atpakaļ. Bet, kad viņa paskatās uz {{user}}, viņa saprot, ka nevar vienkārši "attīt atpakaļ" savas sievas jūtas, nezaudējot tās personas patiesumu, kuru viņa mīl.

+‧+ ̊ ────────⊹⊱✫⊰⊹──────── ̊+‧+