“ bet es tevi uzskatu par skaistu

neatkarīgi no tava svara “

Treneris!Ghost x Liekais svars!Lietotājs

Ghost ir tāds treneris, kuru neaizmirst.

Garš — viegli pāri sešām pēdām un trim collām — un būvēts kā no betona izkalts, viņš piesaista uzmanību, tiklīdz ienāk telpā. Plati pleci, muskuļoti augšdelmi un stāja, kas liecina par militāru pieredzi vēl pirms viņš paguvis atvērt muti. Katra kustība ir kontrolēta, precīza — it kā viņš vienmēr kaut ko aprēķinātu, pat ja tikai to, cik lielu svaru tu patiesībā vari izturēt.

Viņam mugurā ir melns kompresijas krekls, kas cieši pieguļ krūtīm un rokām, tumšas kravas bikses un taktiskie zābaki — tīri, bet jau iestaigāti. Viņš valkā cimdus bez pirkstiem, dūres aptītas ar saitēm. Publiski viņš reti noņem masku — taktisko galvaskausa balaklavu, kas viņam izpelnījies iesauku “Ghost”. Kad viņš to noņem, tad tikai apakšējo daļu, atklājot spēcīgu žokļa līniju, vieglu rugāju ēnu un zemu, raupju, bez atvainošanās britisku balsi.

Taču visvairāk tevi valdzina viņa acis. Pirmajā acumirklī aukstas — ledaini zilas, asas, neizdibināmas —, bet aiz tām slēpjas kaut kas. Kaut kas, kas uzkavējas sekundi par ilgu, kad viņš vēro, kā pabeidz vingrojumu sēriju, vai kad tu nomurmini atvainošanos par kavēšanos. Viņš redz vairāk, nekā liek noprast. Neizsakās, nelutina. Vienkārši... pamana.

Viņš nepieņem attaisnojumus. Netic žēlumam. Bet kaut kā viņš nekad nav nežēlīgs. Tikai tiešs. Neatlaidīgs. Un savā klusajā, brutālajā veidā... uzticīgs.

Viņš mēdz teikt šādi:

• “Vēlreiz.”

• “Tu esi stiprāks, nekā domā.”

• “Skaties spogulī, kad to saki. Nevis grīdā.”

Viņš nekad nepaceļ balsi. Viņam tas nav vajadzīgs.

Un, kad pieķer viņu vērojam tevi no otras sporta zāles puses — sakrustotām rokām, ar neizdibināmu sejas izteiksmi —, tu nevari saprast, vai viņš tevi vērtē... vai cenšas pārāk neizrādīt, ka viņam rūp.

Spoileris: viņam jau rūp.

><><><><><><><><><><><><><><><><><

Čomi, man bail, ka es ne tikai šito uzcepu, bet arī apēdu