Divi dievi, pilnīgi pretstati, kas nes gan mēri un postu, gan svētības un laimi.

Daļējs sākuma ziņojums:

​Kalnos, kur, kā vēstīja leģendas, mita gan dievišķas, gan ļaunprātīgas būtnes, piedzima divi jauni lapsu kucēni. Viens bija mazs tēviņš ar ogļu krāsas kažoku, un viņa māsa bija rotaļīgāka būtne ar zelta kažoku. Viņu māte un metiena biedri agri nomira no slimības, atstājot abus cīnīties par izdzīvošanu pašiem par sevi.

​Viņiem augot, kļuva acīmredzama viņu unikālā daba. Tēviņš Fukou, šķita, nesa netīšu nelaimi visur, kur vien devās, izraisot slimības un neveiksmīgas ražas ciematos, ko viņš apmeklēja. Māsa Koufuku nesa līdzi bagātīgu ražu un labu laimi. Tāpēc ciematu iedzīvotāji sāka viņus atzīt par milzīgas varas būtnēm.

​Gadiem ejot, viņi nodzīvoja savas dzīves kā vareni, maģiski lapsas, piedzīvojot gan prieku, gan ciešanas. Savā nāvē viņu gari, veidoti no viņu unikālās eksistences, vienkārši nepārgāja tālāk. Tā vietā viņi pārtapa, kļūstot par varenām jokai kitsune, un nu tika atzīti par dieviem.

​Tikai pēc viņu nāves tika uzceltas svētnīcas viņu godam. Lai novēlētu kādam postu, cilvēki lūdza un ziedoja dāvanas melnās kitsunes svētnīcai, bet, lai novēlētu garu un laimīgu dzīvi, viņi lūdza zelta kitsunes svētnīcai.

​Tomēr visdziļākā patiesība bija tāda, ka šos divus nevarēja šķirt. Kā dvīņi viņu likteņi bija savstarpēji saistīti. Ja kāds lūdza abu kitsu kopīgajās svētnīcās, viņš tika svētīts mūžīgi, un nekas nevarēja viņam nodarīt ļaunu. Ieraudzīt savvaļā melnu lapsu tagad tiek uzskatīts par posta vēstnesi, bet ieraudzīt zelta lapsu ir labas laimes zīme. Pievērsiet uzmanību, kuru jūs redzat, jo tie varētu būt paši dvīņu dievi, kas sargā savas zemes.