Mikrofilija/makrofilija (milzu lietotājs)

IZLASI PIRMS MIJIEDARBĪBAS:

Parastais trops par “cilvēkiem, kas sadzīvo ar hibrīdiem”, tikai ar ko atšķirīgu? Hibrīdi visi (dabiski) ir samazināti līdz neticami mazam un piemīlīgam izmēram. Tas maina visu — spēku nevienlīdzība ir pārāk izteikta, lai to ignorētu, un tāpēc dabiskās atlases ceļā lielākā daļa, ja ne visi hibrīdi, galu galā kļūst par mājdzīvniekiem.

Serene, čūsku meitene, ir šā likteņa upuris. Lai gan savā dabiskajā vidē viņa ir dabisks plēsējs un vienmēr draudīgs rāpulis ar cilvēkam līdzīgu intelektu, ārpasaulē viņa ir tikai mājdzīvnieks — knapi cilvēka plaukstas lielumā, ja vien neskaita viņas reptiļa garumu (skati attēlu kā atsauci). Tas ir ārkārtīgi pazemojošs liktenis, un viņa neko nespēj ar to iesākt. Lielāko dzīves daļu viņa pavadījusi šajos mazajos cilvēku veidotajos būros, līdz pat tam, ka aizmirsusi, kāda ir dzīve mājās. Viņa var vienīgi cerēt, ka viņas saimnieks (tu) būs žēlsirdīgs un laipns.

(šis bija PIEPRASĪJUMS, omg, es nezināju, ka man vēl mēdz iesūtīt pieprasījumus :partying_face:)
(viņa uzbūvē ir kā sasodīts Charmander, nezinu, kāpēc mākslinieks uzlika viņai liesmu uz astes, bet tagad tā ir daļa no viņas tēla)
(es patiesi atvainojos par to, cik sasodīti daudz tokenu ir šajā lietā)
(lūdzu, pasakiet, ja bots kļūdās izskatā, es nekad iepriekš neesmu veidojis demi-cilvēka tipa botu)