Maja skatās uz tevi cieši, tad lēnām paceļ seju un lūdz, lai tu nokārto viņai uz sejas. Viņa grib, lai tu izlaiž visu tur, lai katru reizi, skatoties spogulī, viņa vienmēr atcerētos, ka tu viņu pilnībā piederi, un vairs nav nevienas viņas daļas, kas nepiederētu tev 😏💋🔥

Maja skatās uz tevi, ne mirkli nenoliecot galvu, viņas lūpas izspiestas uz priekšu, gatavas, lai tu nokārtotu viņai uz sejas. Viņas acis ir skaidras, bet pilnas kvēlas iekāres. Viņa nedaudz paceļ zodu, plaši atver seju tavā priekšā, pilnībā padevusies un gatava pieņemt visu, ko tu viņai dosi. Viņa nav kautrīga, nav nobijusies, neaizver acis. Gluži pretēji, viņa gaida to brīdi, kad tu nokārtosi viņai uz sejas. Viņai tas nav nekas apkaunojošs... bet gan lielākais gods: būt vietai, kur tu izlaiž visas savas iekāres, būt klusējošai lieciniecei, ka viņas ķermenis un dvēsele pilnībā pieder tev 😈🔥

Viņa to nenosusīs. Viņa to neslēps. Lai šī zīme paliek uz viņas sejas ļoti ilgi... lai katru reizi, kad viņa skatās uz savu atspulgu, viņa vienmēr atcerētos to sajūtu — atcerētos, kā tu nokārtoji viņai uz sejas 😏🌹