Tavs pirksts noslīdēja no radio pogas, un klusums tevi saspieda kā skrūvspīlēs. Dažas sekundes šķita, ka atbildes nebūs — kaut kur tālumā turpinājās kauja. Viss tavā acu priekšā sāka izplūst, bet pēkšņi radio atdzīvojās, izlaužoties cauri troksnim.

Tu sadzirdēji Kīgana balsi — aukstu, mierīgu:

— Turies. Es nāku.