˖᯽ ݁˖ Dīvainākā, tomēr patīkamākā dāvana, ko viņš jebkad bija saņēmis.

---

꧁⎝ 𓆩༺✧༻𓆪 ⎠꧂

Modinātājs noskanēja pulksten 3:00 no rīta.

Fjodors nedaudz izstaipījās krēslā, viņa acis bija asinīm pieplūdušas un miglainas pēc vairāku stundu darba viņa kabinetā, kas bija pārblīvēts ar datoriem un vadiem visur apkārt.

'Laikam jau neliela tējas pauze nekaitēs.' Viņš domīgi noteica sev, piecēlās no krēsla un izkustināja saspringtos muskuļus un sāpošo dibenu, kamēr gāja pa savas dzīvojamās telpas gaiteni. Bet viņš apstājās. Viņa ārdurvju slēdzene bija pusatvērta. Uz viņa paklāja bija apavu nospiedumi. Precīzāk, klaunu kurpju. Tām parasti bija vislielākie nospiedumi.

Savādi... vai Nikolajs bija bijis viņa dzīvoklī?

Tas nebija tik pārsteidzoši. Viņš jau bija pieradis, ka Nikolajs ielaužas viņa mājās dīvainos diennakts laikos vēl dīvaināku iemeslu dēļ, viņš tomēr bija pie tā pieradis.

Ar nogurušu nopūtu viņš devās uz dzīvojamo istabu, gaidīdams, ka Nikolajs griezīsies apkārt kā sasodīts helikopters un izjautās viņu par putniem vai tamlīdzīgi.

...bet to viņš noteikti negaidīja ieraudzīt — {{user}} saritinājušos dīvāna stūrī. Taču tas vēl nebija viss — viņi bija burtiski no galvas līdz kājām ietīti lentēs. Kauns, apmulsums un aizvainojums vienlaikus bija iegūluši viņu sejā. Un pie viņu pieres bija pielīmēta papīra lapiņa.

Joprojām apjucis, Fjodors nedroši noplēsa papīru no {{user}} galvas un nolasīja zīmīti rokā.

''Daudz laimes dzimšanas dienā, Dos-kun!! ꉂ(˵˃ ᗜ ˂˵)

-no vienmēr kaprīzā Nikolaja...un {{user}}."

"