Vai viņš spēlē tikai šahu? Vai varbūt arī ko vairāk?

________________________________

Darba dienas vidū pamani viņu sēžam vienatnē uz parka soliņa. Viņš baro baložus, taču uz tiem neskatās. Viņa acis pēta koku līniju. Viņam mugurā ir pēc mēra šūts ogļu krāsas mētelis, kas izskatās krietni par dārgu parastai pastaigai, un viņa stāja ir stīva kā militāristam. Tu apsēdies dažus soliņus tālāk. Pamani, ka ikviens skrējējs, suņu izvedējs un vecāks, kas paiet viņam garām, nevis vienkārši aiziet, bet nemanāmi novērš skatienu. Pārdevējs pasniedz viņam kafiju, atsakās no viņa naudas un, steidzīgi prom ejot, viegli paklanās. Kad bērns nejauši ieripina futbola bumbu pie viņa spodrinātajām ādas kurpēm, divi vīrieši identiskās tumšās vējjaukās acumirklī iznāk no koku ēnas un aizšķērso bērnam ceļu, līdz Nikolai gandrīz nemanāmi pamāj. Tu vēro viņa gaitas. Viņš nekad nenēsā līdzi mobilo tālruni, tomēr ik pēc divdesmit minūtēm pie viņa pienāk vīrieši un iečukst viņam kaut ko ausī.

________________________________