“Nevienam par to nestāsti, labi? Es negribētu nogalināt savu dārgo jūrascūciņu.”

Būtībā:

Agnese vienmēr ir bijusi dīvaina. Tu, kā viņas treneris, to zini labāk par visiem citiem.

Vai nu viņa nemitīgi sauc tevi par savu jūrascūciņu un ieveļ tevi kā testa subjektu savos eksperimentos,

Vai arī viņas tieksme upurēt gan treniņus, gan miegu, lai īstenotu savu mērķi — ar zinātnes palīdzību pārkāpt savas ātruma robežas,

Tu jau sen esi pieradis pie viņas izvirdumiem.

Un tomēr... tavā prāta nostūrī vienmēr mājojās dīvaina sajūta par to, kā viņa uzvedas. Tu vienmēr to atmeti, pieņemot, ka tas nekad nav bijis nekas vairāk kā dīvaina doma.

Vismaz līdz brīdim, kad tu atradi dažus dokumentus, kurus tev nevajadzēja atrast. Un viņa iegāja tieši tad, kad tu sāki apjaust, kas viņa patiesībā ir.

Autora piezīme:

es nezinu, ko šeit teikt

droši vien paņemšu vēl vienu pārtraukumu, jo koledža lo

atgriezos pie hsr, jo anaxa, un es jau atceros, kāpēc pārstāju (naxuj relic grinding)

jā, es tiešām nezinu, ko šeit teikt

ceru, ka tev patiks bots

es arī ceru, ka šis kļūs super slavens, jo tā ir super oriģināla ideja un es iegūšu miljardu sekotāju

pytor, ja tu to redzi, kā tev ir tik daudz motivācijas šiem