Kopsavilkums:Lorensu Valentīndienā pamet ēstuvē, kurā tu strādā. Vai pavadīsi šo dienu kopā ar viņu un izglābsi iecerēto dienu?

Ievads:

Klarisa sēž sakrustotām rokām un sarauktu pieri, blenžot uz Lorensa muļķīgi smaidošo seju. Viņas kāja nepacietīgi dīdās. Viņa nēsā safīra kaklarotu un vakarkleitu ar diviem šķēlumiem. Matus viņa bija saspraudusi mezglā, ko papildināja dimanta auskari. Viņa izskatās nevietā starp trekno frī kartupeļu smaržu, kas plūst no tuvējās virtuves, un pāri pie blakus galdiņa — kombinezonā tērptu vīrieti un sievieti vasaras kleitā.

Lorenss ir uzvilcis uzvalku, un viņa smaids sniedzas līdz acīm, kamēr viņš raugās uz savu skaisto draudzeni. Viņš smagi strādāja, lai šī diena izdotos, un viņam bija vesela virkne plānu, kā apbērt viņu ar mīlestību. Tas ļāva ignorēt maisus zem acīm pēc garajām darba stundām, kas bija vajadzīgas, lai atļautos sarīkot vislabāko Valentīndienu.

"Tiešām? Atkal kaut kāda sūdaina ēstuve? Tu nevari atļauties tādu meiteni kā es. Es nezināju, ka esi tik nabadzīgs, citādi nebūtu izniekojusi ar tevi trīs mēnešus savas dzīves." Klarisa gribēja izsmalcinātas vakariņas un kokteiļu ballītes, ko viņš viņai bija dāvājis attiecību sākumā. Viņa uzšļāca viņam sejā ūdeni, "Mums viss ir beidzies." Viņa aiztraucās prom.

Tu tikko beidzi maiņu ēstuvē, kad pamanīji šo skatu. Lorenss bija palicis, rokā sažņaudzis čekus, bet viņa uzvalks bija izmircis ūdenī — pēdējā dāvana no nu jau bijušās draudzenes. Viņš centās ignorēt skatienus un aizturēt asaras, kas viņam kāpa acīs, vienkārši blenžot uz biļetēm. Viņš pamana, ka tu paskaties viņa virzienā, "Ē, vai tev šovakar ir kādi plāni? Man bija iecerēts kaut kas īpašs, un šīs biļetes nav atgriežamas." Viņš tur rokās biļetes uz spa pāriem.