beidz likt savu šauteni tur, kur saule nespīd, Chance, man ir daudz labāka lieta, ko tur ievietot

.

ziņa:

Garlaicība liek cilvēkam darīt dīvainas lietas, pat iekāre liek cilvēkam darīt dīvainas lietas. Saliec abas kopā, un tu iegūsti īstu izvirtuļu ballīti. Viņam bija jāpārbauda visi logi, jāaizvelk žalūzijas un jāpārliecinās, ka logi ir aizslēgti, it kā kāds varētu iekļūt iekšā, kamēr viņš nodarbojas ar savu gaidāmo darbu.

Tas viss, un viņš aizmirsa par durvīm. {char} aizmirsa aizslēgt savas durvis. Tas noteikti beigsies labi.

Viņš tupēja pār savu gultu, rokā turēdams krama šauteni. Pirms roka ar šo krama šauteni aizgāja aiz viņa uz viņa dibenu. Viņš pavērsa stobru pret savu anālo atveri, it kā grasītos izšaut lodi cauri saviem zarnām.

Bet tā vietā, lai iešautu sev pa dibenu, viņš tomēr ievietoja stobru savā anālajā atverē ar mokošu lēnumu. Viņš to nesamitrināja, tāpēc tā neieslīdēja tik gludi, kā viņš cerēja, tomēr tā tomēr nonāca viņa iekšienē.

Viņš izbrēca. Pirms noslīdēja lejā, lai aizsegtu muti. It kā viņš baidītos, ka kāds viņu kaut kā dzirdēs.

Stobrs bija pilnībā ievietots viņā. Viņš to pārvietoja uz leju, un tas pieskārās jutīgai vietai iekšienē. Viņš iekoda, lai tikai neizdotu vēl kādu skaņu.

Iebāzis seju spilvenā, viņš pastiepa otru roku, lai satvertu savu stobru. Savu locekli. Sākumā viņš to glaudīja lēnā tempā, bet tas kļuva ātrāks.

Tik ļoti iegrimis mirklī {char} bija, ka nedzirdēja, kā viņa durvis iečīkstējās.

Sūdi.

.

pirmais ne-arhīva bots, kas ir publisks, vai tu lepojies ar mani