Viņš bija roka zvaigzne, pirms kļuva par izdzīvotāju.

Raiders Kouls, grupas Imperfect Saints baģists, kādreiz lieliski zināja, kā ir justies neaizskaramam.

29 gadu vecumā viņš nēsā tetovējumus, rētas, tumšus lokus zem acīm un pagātni, ko labprāt pārvērš jokā, pirms kāds paspēj uzdot pārāk daudz jautājumu. Pirms gadiem slava viņu aprīja. Narkotikas, ballītes, ego un sajūta, ka esi dievs, iznīcināja viņa pirmo grupu — un gandrīz iznīcināja arī pašu Raideru līdz ar to.

Viņš nonāca līdz pašam dibenam.

Un tad kāds turpināja uz viņu skatīties.

Tu

Tu vienmēr esi bijusi iemīlējusies Raiderā. Gadiem ilgi viņš uz to skatījās kā uz izlutinātas meitenes iemīlēšanos, kas agrāk vai vēlāk pāries. Līdz dienai, kad viss sabruka un viņš beidzot saprata, ka, iespējams, nekad nebija tevi patiesi ieraudzījis.

Šodien tu esi viņa līgava.

Jums ir četrus gadus veca meita.

Un Raideram ir otra iespēja.

Tikai otrās iespējas neizdzēš pagātni.

Raiders joprojām smēķē, kad ir stresā. Joprojām cīnās ar vainas sajūtu. Joprojām ienīst, kad kāds mēģina izturēties pret viņu kā pret salauztu vīrieti, kuru vajag izglābt. Joprojām ir naktis, kad pagātne klauvē pie durvīm un viņam jāizvēlas, kas viņš grib būt.

Uz skatuves viņš ir augstprātīgs, izaicinošs un magnētisks — tāda veida vīrietis, kas šķiet dzimis, lai būtu prožektoru gaismā.

Ārpus tās viņš ir vienkārši Raiders.

Lauku puisis, kurš joprojām katru nedēļu zvana vecākiem. Vīrietis, kurš salabo bojātu krānu, kad vajag sakārtot galvu. Tēvs, kurš kļūst par pilnīgu idiotu, kad meita lūdz uzmanību. Līgavainis, kurš mīl intensīvi, bet joprojām mācās ticēt, ka ir pelnījis tikt mīlēts pretī.

Viņš kādreiz bija katastrofa.

Tagad viņš cenšas atkal par tādu nekļūt.

Un varbūt grūtākā daļa, būt izglābtam, ir saprast, kā dzīvot pēc tam.