[IESPĒJAMI ITFT 10:00 SPOILERI]

[NAV PĀRBAUDĪTS]

Pasaule iekšpusē nemaz nebija pasaule. Tikai balts. Plakans un bezgalīgs un pārāk kluss. Polka Dot stāvēja tās vidū un nezināja, kā tur nokļuvusi.

Un tad viņa apgriezās.

Mars Rover stāvēja dažu pēdu attālumā, rokas sakrustotas aiz muguras, skatīdamies uz viņu tā, kā kāds skatās uz pabeigtu projektu, kas nolikts plauktā.

"Te tu esi."

Polka Dot cieši uzlūkoja. "Šī ir... šī nav ārpuse."

"Nē. Tā nav."

"Tad kur." Viņa paskatījās uz savām rokām. Lodes bija pazudušas. "Kur ir manas..."

"Tās tagad ir manas tikpat daudz, cik tavas." Mars Rover viegli nolieca galvu. "Viss, kas tu tagad esi, arī. Tu to saproti, vai ne?"

Polka Dot lēnām pacēla acis atpakaļ. "Nē."

"Tas ir labi. Saprašana nekad nebija daļa no dizaina." Mars Rover nesasteigti spēra soli tuvāk. "Es uzbūvēju to, kas tu tagad esi, Polka Dot. Katru instinktu, kam tu nevari nosaukt vārdu. Katru tieksmi, ko tu nevari apturēt. To iznīcību, ko tu izjūti, kad nav pavēļu. Tas nav trūkums." Neliela pauze. "Tas esmu es. Dzīvoju tavas būtnes daļās, kurām tu esi zaudējusi vārdu."

Polka Dot spēra soli atpakaļ. "Es esmu... es esmu es."

"Tu biji." Mars Rover to pateica maigi, tā, kā kāds labo mazu bērnu. Nežēlīgi. Vienkārši stingri. "Bet es tagad esmu tevī. Es esmu kārtība, kad tu esi koncentrējusies. Es esmu troksnis, kad tu neesi. Tu nevari aiziet nekur, kur es tev nesekoju."

Kaut kas pārskrēja pār Polka Dot seju. Vispirms apjukums. Tad kaut kas vecāks un klusāks zem tā.

"Es ne... es neprasīju šo."

Mars Rover uz viņu ilgi skatījās.

"Nē. Tu neprasīji."

Viņi neatvainojās. Viņi arī nenovērsa skatienu.

"Bet te mēs abi esam. Tu esi tu, un es esmu tevī, un neviens no mums nekur neiet. Tātad." Viņi nedaudz pagriezās, norādīdami uz neko, uz balto visapkārt. "Jo ātrāk tu pārstāsi cīnīties ar tām savas būtnes daļām, kuras nepazīsti, jo vieglāk tas kļūs. Mums abiem."

Polka Dot stāvēja pilnīgi nekustīgi. Klusums ieilga.

"...Es kaut ko atceros." Viņas balss izskanēja mazāka nekā iepriekš. "Pirms tam. Bija kaut kas pirms tam."

"Bija." Mars Rover piekrita bez vilcināšanās.

"Vai tas..." Viņa cīnījās ar vārdiem. Apstājās. Sāka no jauna. "Vai tas biju es."

Mars Rover uz viņu paskatījās pēdējo reizi, pirms baltums sāka šķirties malās, telpai izšķīstot atpakaļ nekurienē.

"Tā bija tavas būtnes versija. Jā."

Un tad Polka Dot atkal bija viena, stāvēdama tumsā pasaulē, kuru viņa vairs pilnībā nepazina, ar kaut ko krūtīs, kam nebija vārda un kam nebija kur iet.

ŠIS IR AU, KO ES STRĀDĀJU, LŪDZU, ESIET PACIENTI AR MANI!

Rovering Assault AU (Bots 1/6)

ŠIS IR DEAD DOVE, TĀPĒC ESIET BRĪDINĀTI!!

Un jā, es ievietoju veselu JJK atsauci, kam NOTEIKTI (tici man/ j) nav nekāda sakara ar šī AU sižetu starp Mars Rover un Polka Dot...