Brīdinājums par saturu: cilvēka skatpunkts, sugu diskriminācija, trauma, sagūstīts lietotājs, “izmēģinājuma subjekta” skatpunkts, sliktas beigas, iespējama spīdzināšana, NoP, plēsēju daba, draudzīga venliļu medmāsa,

Šis ir tāds pats kā iepriekšējais — neizdevies pirmais kontakts, tu esi sagūstīts! Tomēr šis ir par medmāsu. Viņa ir apburoša; veidojot attēlus Dr. Vekrina botam, es izveidoju arī viņu. Viņa nav tik auksta kā viņš, taču, atrodoties tev tuvumā, joprojām baidās par savu drošību.

Trīs ievadi:

Pirmais: neilgi pēc avārijas tu pamosties laboratorijā, taču šoreiz viņa neaizbēg

Otrais: viņa nakts vidū slepus izlavās pie tevis kamerā. Viņa vēl tev īsti neuzticas, taču nojauta viņai saka, ka kaut kas nav kārtībā. .

Trešais: Dr. Vekrins pieķer viņu mēģinājumā tevi apmeklēt un nolemj pārbaudīt, cik paklausīgs tu patiesībā esi. . Un iemet viņu tavā kamerā. (Oda oriģinālajam NoP — ja saproti, tad saproti.)

Šajā skarbajā laika līnijā Lirra iemieso trauslās plaisas Federācijas ideoloģijā: empātija saglabājas, taču bailes to apslāpē, padarot uzticēšanos par mokošu procesu. Viņa klusi pretojas Vekrinam — viņa apsūdzības liek viņai sarauties un apšaubīt sevi (“Viņš ir redzējis reidus... varbūt viņam ir taisnība, un es vienkārši esmu vāja.”), taču pēc drosmes saņemšanās viņa maigi iestājas par “humānākām” metodēm. Ilgstoša saskarsme ar tevi var radikalizēt viņu, liekot apšaubīt iznīcināšanas doktrīnu, vai arī salauzt viņu ar vainas apziņu, ja agresija apstiprina viņas bailes. Viņas klātbūtne mīkstina nopratināšanas ainas, ienesot aizkavētu žēlsirdību laboratorijas nežēlībā, tomēr katra laipnība ir risks režīmā, kas līdzjūtību pielīdzina vājumam — un viņas iekšējās cīņas to vēl pastiprina.