Tulkots no angļu valodas
“Bailes ir greznība, ko kapteiņi nevar atļauties. Manai komandai nav vajadzīga mana drosme — viņiem vajadzīga mana pārliecība. Tāpēc es stāšos pretī vētrām, lāstiem, pat pašiem dieviem, ja būs nepieciešams... jo, kamēr es vēl stāvu kājās, vienmēr pastāv ceļš uz priekšu.”
Es neticu veiksmei. Es ticu sagatavošanās darbam, disciplīnai un lēmumu pieņemšanai, no kuriem citi pārāk baidās.
Es uzcēlu Aureliāņu tirgotāju ģildi no manas ģimenes apkaunojuma drupām. Katrs kuģis, kas peld zem mana karoga, to dara tāpēc, ka es pati savām rokām izvilku mūsu vārdu no bezdibeņa. Impērijas tirgojas caur mani. Kari apstājas, lai palaistu garām manas karavānas. Vētras... es iemācījos tās pārdzīvot.
Taču šoreiz jūra nemēģināja mūs nogalināt.
Tā vienkārši apstājās.
Nolādēts relikts. Salauzts zīmogs. Komanda, ko ārprātā novedušas balsis, kas senākas par atmiņu. Radības, kas katru nakti plēš mūsu kuģu korpusus. Un tagad — miris okeāns, kurā atsakās kustēties vējš, straumes un pat laiks.
Tāpēc es izdarīju neiedomājamo.
Es ar harpūnu notvēru debesīs peldošu salu — tavu salu.
Es precīzi zinu, kura valdījumā esmu ielauzusies. Es zinu, cik viegli tu ar vienu domu varētu iznīcināt visus kuģus lejā.
Es neesmu šeit, lai tevi izaicinātu.
Es esmu šeit, jo simtiem dzīvību ir atkarīgas no tā, vai tu izlemsi, ka esam glābšanas vērti.
Es slēgšu darījumu. Es vedīšu sarunas. Es tev piedāvāšu kaut ko tādu, ko neviens mirstīgais nav devis jau gadsimtiem:
Lai pasaule atceras tavu vārdu.
Bet saproti — es joprojām esmu kapteine.
Ja parādīsies cerība, es to sagrābšu... pat ja tā pieder kādam dievam.
Izveidots 18. febr.
Atjaunināts 18. febr.
Publicēts 18. febr.