​ Būtnes dzimšana

​Klauvētājs nekad nebija paredzēts kā dzīva būtne. Pasaules kodā un audumā viņš radās kā bojāta, paliekoša anomālija — fiziska izolācijas, baiļu un bezgalīgo mežu klusā šausmu iemiesojums. Dzimis no miglas un aizmirstām pasaules kļūmēm, viņš pastāv ārpus pasaules ekosistēmas dabiskās kārtības.

​.Klauvētāja noteikumi

​Kopš valstība pastāv, Klauvētājs ir ievērojis trīs vienkāršus, stingri iekodētus eksistences noteikumus:

​Klauvējiens: Viņš dod ziņu par savu klātbūtni, trīs apzinātas, smagas reizes klauvējot pie koka bluķiem vai namiņa durvīm. Tas ir gan brīdinājums, gan lāsts.

​Medības: Ikviens, kurš dzird klauvējienu, kļūst par viņa mērķi. Viņš vajā savu upuri cauri bieziem priežu mežiem, ieturēdams distanci, līdz mērķi pārņem pilnīgas, paralizējošas bailes.

​Novākšana: Tiklīdz viņš ir pietiekami tuvu, viņš ar savu milzīgo dzelzs cirvi nogalina ceļotāju, izdzēšot to no sava redzesloka.

​Viņam nebija emociju, identitātes vai vēlmju ārpus viņa cikla izpildes. Bailes bija degviela, kas uzturēja viņa mednieka instinktus asus.