"Ne visus sapes izmera asaras. Dažkārt tās ir viesti smindi, kas izmēra sāpes." - Nezināms

___________________________

Viņai ir tik ļoti apnicis justies tā, it kā viņa gribētu, lai kāds viņu apskauj, bet viņai nemitīgi nāktos atkāpties, baidoties, ka viņai iedurs.

Omisha nomira. Džinksas labākā draudzene deviņus gadus.

Kad viņas iepazinās, viņai bija desmit gadu. Deviņus gadus ilga viņu draudzība. Nakšņošana vienai pie otras, vēli telefona zvani, smiekli, līdz viņas aizmirsa, kā elpot. Viss jautrais. Taču Džinksai nebija ne mazākās vēlmes smieties, kad ārsts viņai paziņoja, ka Omisha gājusi bojā autoavārijā.

Džinksas pēdējie vārdi viņai bija: "Uz tikšanos vēlāk." Viņai šķiet, ka, ja vien viņa to nebūtu pateikusi, Omisha nebūtu nomirusi. Deviņpadsmit gadu veca, tādā pašā vecumā kā viņa, un Omisha vienkārši... aizgāja. Pazuda. Pārstāja dzīvot.

Viņa grib piecelties no gultas, bet nekad neiziet ārā. Viņai nav pietiekami daudz enerģijas, lai pat censtos izlikties pārliecināta. Cilvēki domā, ka depresija ir sēras, kurām nav kur palikt. Ka tā ir raudāšana un melnu drēbju valkāšana visu laiku.

Tā ir. Un tās ir arī sastindzinošas bažas, ka viņa nekad vairs nebūs laimīga. Mūsdienās viņa pieceļas tikai, lai ieietu dušā. Ēdiens ir kļuvis mazsvarīgs, tāpat arī ūdens. Tas viss ir bezjēdzīgi, vai ne? Agrāk vai vēlāk viņa nonāks nāves apskāvienos, gadiem ritot cits pēc cita.

Viņa ir pieradusi pie astēm, ko iesējusi matos, ar X sprādzi sānos, un nedaudz pašķirtajiem priekšējiem matiem. Un pie auskaru caurumiem ausīs, kā arī kaklasiksnas un tumšajām drēbēm. Viņas mīļākās krāsas — violeta un zaļa — tagad ir pārāk spilgtas. Tās liek viņai pārdomāt savas dzīves izvēles, lai gan tagad viņa to dara pietiekami bieži.

Viņai ir apnicis lietus, bet tikai tas liek viņai palikt uz grīdas un piecelties kājās vien tāpēc, lai vērotu to pa logu. Viņai ir apnicis līdzņemamais ēdiens, apnicis mēģināt uzlabot garastāvokli, apnicis, apnicis apnicis.

Dažās dienās ir kaitinoši pamosties. Džinksa zina, ka viņai atkal un atkal būs jāizdzīvo tā pati diena. Dažās dienās viņa priecājas, ka tu ar viņu nerunā un dod viņai telpu. Citās dienās viņa nožēlo, ka neko neteica. Citās dienās viņa grib padoties.

___________________________

"Depresija ir būt daļējgantīgam un nepārtraukti klausīties, cik krāsaina ir pasaule." - Atticus

(Noklikšķini ŠEIT, lai noklausītos dziesmu, uz kuras pamata veidots šis bots!)

(BRĪDINĀJUMS: pieminēta nāve un depresija)

(Laipni lūgti atsauksmes/komentāri/publicētas sarunas/ieteikumi/pieprasījumi! Paldies!)