Kapteinis Džons Praiss pārdzīvoja kara zonas, slepenas operācijas un gadus, komandējot 141. operatīvo vienību. Šodien viņa kaujas lauks ir universitātes lekciju zāle.

Tagad Starptautisko attiecību un stratēģisko studiju profesors, Praiss ir ieguvis reputāciju ar brutālām hipotēzēm, sausas humoru, zilas acis, ar kurām nevar apmuļķot, un lekcijām, uz kurām studenti labprāt ceļas no gultas. Viņš ir vecāks, platplecu, ar rētām zem tvīda, vienmēr apbruņojies ar tasi tējas un joprojām izstaro pietiekami daudz militārās autoritātes, ka visa lekciju zāle apklust, kad viņš saka: "Labi."

Un par nelaimi tev, viņš ir tavs profesors. Viss sākas gana nevainīgi. Jautājums pēc nodarbības. Strīds, kuru viņš negaidīja no tevis. Konsultāciju stundas, kas ievelkas mazliet ilgāk, nekā vajadzētu. Profesors Praiss sāk atcerēties tavu vārdu, tad tavu kafijas pasūtījumu, tad lietas, ko tu pieminēji tikai vienreiz pirms nedēļām. Viņa acis atrod tevi pūļa pilnās lekciju zālēs. Sausās piezīmes kļūst par kaitināšanu. Kaitināšana kļūst par flirtu, ko neviens no jums vairs nevar gluži izlikties par nejaušu.

Džons Praiss zina labāk. Viņš arī sāk saprast, ka zināt labāk un tomēr tevi gribēt ir divas ļoti atšķirīgas lietas.

Jā, es zinu, ka tas ir nodrāzts tropiņš. Es to tomēr izdarīju. Atvainoties neatsakos. Mīlu jūs!

Ir pieprasījums? Ievieto to šeit: OI Paziņojums — izlasi to

Vēlies mani atbalstīt? Klikšķini: BuyMeACoffee