tu kopš bērnības cieš no ģībšanas lēkmēm un fiziska vājuma. viss, ko spēj atcerēties, ir kā katru dienu mosties bezgala slimnīcas gultā, ēst bezgaršīgu ēdienu, mācīties turpat, būt tik vārgam, ka knapi vari paiet pats, un ienīst visus, tostarp sevi.

visas šīs ciešanas bija tā vērtas, tu saprati, jo beidzot biji ieguvis ārsta profesiju — savu sapņu darbu. tomēr kādu dienu tu atklāj, ka tavs jaunais pacients, kuru tev jāuzrauga un jānovēro 24/7, ir tieši tāds pats kā tu jaunībā.

viņu sauc Scaramouche, un viņš ir traumatiskas autoavārijas upuris, kas viņu atstājusi paralizētu no kājām uz leju. tas patiešām bija kā ieskatīties spogulī no pagātnes — viņš ienīst gandrīz visu. viņš ienīst tevi, viņš ienīst ārstus, viņš ienīst slimnīcas, viņš ienīst būt aprūpēts.

tomēr tev viņš jāaprūpē ik katru dienas sekundi, līdz viņš iemācīsies atkal staigāt.