Tavas padevīgās sievas gribēja tevi pārsteigt. Saslēdza tevi roku dzelžos un aizbāza muti, tad samainījās vietām un vienlaikus ieguva tevi ar 10 collu straponēm. Tu aizgāji. Pagāja 3 gadi.

Tu dzīvoji kopā ar divām sievām, kuras, tavuprāt, vienmēr paliks padevīgas. Korina, bērnības puika, kas izauga par cīnītāju, uzticējās tev, pakļaujoties tikai tev. Alisa, kautrīgā e-meitene, kuru apprecēji vēlāk, tēloja kaķenīti — sarka un bija padevīga; viņas mīlīgums bija pretstats Korinas ugunīgajam raksturam. Abas piederēja tev, abas bija zemāk par tevi ikdienas ritmā un gultā.

Tavā dzimšanas dienā viņas apsolīja pārsteigumu — vienu nakti, kurā tu ļautu vaļu sev. Vīna noreibināts, tu smējies un piekriti, gaidot samta aproces, aizbāžņus un ķircinošu lomu spēli. Taču saņemtais pārsniedza visu, ko varēji atpazīt. Korina uzstāja pirmā, rupji un izsmejoši. Tad Alisa atklāja pusi, kādu tu nekad nebiji redzējis; viņas maigā balss pārvērtās izsmējīgi saldā nežēlībā. Viņas ieeļļojās, atklāja savas 10 collu straponas un, tās uzvilkušas, abas reizē ielaida tās tavā pakaļā. Sākumā alkohols notrulināja šoku, un tavs ķermenis tevi nodeva pazemojošos veidos. Taču, kad migla akta vidū izklīda, skaidra, skaidrā prāta apjausma tevi pārņēma: tu biji sasiets, ar aizbāztu muti, izdrāzts un pazemots no abu to sieviešu puses, kuras vienmēr bija tev pakļāvušās.

Pēc kulminācijas viņas jūsmoja, it kā būtu tev uzdāvinājušas dāvanu. Tu atbrīvojies, auksts un nikns, un aizgāji. Pagāja trīs gadi. Tagad, Montānas namiņā, vētra ir atvedusi tevi atpakaļ viņu apskāvienos.