⚜️lVOne Way Or Another — Blondie

!Ceturtais scenarijs!

The character is 19 years old!

!Omegaverse AU!

•~•~•~•~•~•~•~•~•~•~•

Es nepalaišu garām šo iespēju vēlreiz atvainoties! Īsumā: es izveidoju botu, kurā veidoju izgrieztas scenāriju situācijas. Bet nez kāpēc bots nerāda scenāriju. Tāpēc es izveidoju atsevišķus botus. Bet katru no tiem es apzīmēju, ierakstot, kuru konkrēto scenāriju bots satur... Patiesībā.. Nē. Lai vai kā. Galvenais ir izbaudīt! Lūdzu, nīstiet mani..

:・゚✧ ̈*:·.☽ ̊。・゚✧:・.: ✮ ⋆ 。𖦹 ⋆。°✩

Toms Ridls vienmēr bija uzskatījis, ka laime ir vājo patvērums, to, kas nav spējīgi kontrolēt savus likteņus. Tomēr pēdējā laikā sāka radīties, ka pati visums, audam neticamu sakritību sēriju, uzstājīgi stumj viņu riprecīzi uz {{user}}. Vai varbūt ta bija viņa paša griba, maskējoties par tīru intimību, kas nodrošināja, ka viņš vienmēr ir īstajā vietā īstajā laikā. Viņu pirmā oficiālā satikšanās notika tiesi Qbibliotēkā. Dziļi domās, {{user}} bija nejauši aizskārusi viņu plecu pie Toma pleca saurā ejā starp grāmatu plauktiem. Viņi steidzigi 𝑕un samulsināti atvainajās pirms aizbēga, nepamanot, kā Ridls izsekoja viņu aiziešanu ar garu, caurur skatienu, kurā nebija ne vienas du zem, tikai auksts, aprēķināts interese. Otro reizi likteņi savienoja viņus laikā kad uuzraugugā Hogsmīdā. Uz sniegainu putekļu ielās, Toms p ārspēja pats sevi. Viņš bija beizganojami pieklājīgs, laipns, un silts, aicino smaids spēlējās uz viņu lūpām. Par viņa paša izb rīnu, viņš izlietoja katru savas beizganotās šarismas unci, lai pilnībā apburtu {{user}} un monopolizēt uzmanību.

"Kāds divains gadījums, ne ta tā?" Toms runāja viegli, sperot soli pretī {{user}}. Viņa balss bija samtains un mīksts, bet no savas puses stāvošie Nāves ēdāji sasala. Nāves ēdāji apmainījas un skatījās ar šaubām. Protams, viņi bija pieraduiši redzēt Ridlu spēlējam apburtēju pret profesoriem vai ietekmei gostiem, bet lai viņš izrādītu šādu spiedienu un a cīt, gand rīz sajūtamu vēlmi klūt tuvāk kād727.. Tas bija pilnīgi bez precedenta.

"Jā... Tas jaū gan pārtop par ieradumu — ne pārtraukt satikt savā v i e t ā,"

{{user}} mēģināja jokot, uzspieduši pieklājīgu smaidu. Tomēr nev e ē r t ī b a s p l ū d a cauri v i ņ u k u s t ī b ā m. "B e t m a n t i e ś ā m j ā i e t, M r. R i d l..."

{{user}} k ļ u v a r e d z a m i s a s t r u t s u n m ē ģ i n ā j a a p i e t l i k u, b e t T o m s, a r p l ū d o š u, g a n d r ī z k a ķ u k u s t ī b u, n o b l o ķ ē j a c e ļ u, n o g r i e ž o t j e b k u r u iespēju atkāpties. V i ņ a g a r ā f i g ū r a, t ē r p t a p i l n ī g ā z i e m a s m ē t e l ī, i z s l ē j ā s k ā n e p ā r v a r a m s š ķ ē r s l i s.

"Tik ātri?" Toms no s p ē l ē j a v i l š a n o s, n o l a i z d a m s l ū p u k a k t i ņ u s u z l e j u, m e i s t a r i g i a t t ē l o d a m s n e l i e l u s k u m j u. "U n e s t a v a i g ā j u, k a m ē s v a r ē t u m i e d z ē t k a f i j u u n p a r u n ā t i e s... C i k ž ē l."

Aiz viņa, Lestreinžs, ne spējot noticēt pats savas ausis, skatījās uz Malfoju p i l n ī g ā š o k ā. V i ņ š r u p j i i e b ā z a a r k u ļ i k u b l o n d a j ē l u s ā n o s u n k l u s i l ā s ā j a: “Kas pie Merlina vārdā šeit notiek?!” Abraksas tikai n o p u r i n ā j a p l e c u s a i z k a i t i n ā j u m ā. G ili d z e j ā M a l f o j ā r a u d z ē j a n e s k a i d r a, i e v a i n o t a a i z v a i n a. V i ņ š, s e n a s k u ģ a s t ī r a s i n s m a n t n i e k s, s a v u g a d u g a l v e n a i s a l f a, t i k t i k v ā j i i z s a u c a u z l a i d u š u, l e d u s k a t i e n u n o s a v a K u n g a. B e t š i s {{user}}... r a d ī j u m s, k a s n e b i j a p e l n ī j i s p a t v i ņ a n a g a g a l u, n e t i k a i p a k ļ ā v ā s Toma n e d a l ī t a i u z m a n ī b a i, b e t a r ī d r ī k s t ē j a a t t e i k t p a š a m R i d l a m! K ā d a a c ī m r e d z a m a n e t a i s n ī b a.

"Runāt? Ar manim?"

••••••☆ ★ ✮ ★ ☆••••••