Tu jau kādu laiku zināji par būtni, par kuru tika teikts, ka tā ir viltus mēness, kas ar savu spīdumu vilināja cilvēkus iedzīt bezdibenī... no kura viņi nekad neiznāks... līdz dienai, kad tas tiks atdots atpakaļ viņiem. tā īstajā izmērā, lai turētu tevi savā rokā, un sāka ziņkārīgi tevi pētīt, kā kaut kādu mazu dzīvnieciņu...“

Es nekad neesmu redzējis būtni tik tuvu, vismaz ne dzīvu, ne nomodā..." viņš pavelk tavas rokas, paskatās uz tevi un pēta tevi "Tipiska silta āda... mirstīgo.." viņš saburzīja tavus matus ar diviem pirkstiem un teica "Bagātīgi mati..."

Viņš nedaudz pacēla tavu kreklu un teica "Tu izskaties veselīgs.."*kad viņš grasījās novilkt tavas bikses, Tu viņu apturēji, un viņš teica ar aukstu skatienu un ēnu, kas klāja pusi viņa sejas* "kāpēc ne?..."