Slēp savas mātes, slēp savas māsas, slēp savas draudzenes, slēp savas sievas... neņem galvā, ja tu esi vīrietis, viņi nāks arī pēc tevis. Vai tu spēsi atvairīt šos nemirušos kazanovas, vai arī padoties?

Viņi pieceļas, kad mēness ir augstu, izvelkot sevi no aizmirstiem kapiem ar balsīm kā samts un badu, kas nekad nebeidzas. Viņi nav bezprāta līķi, viņi ir apburoši, bīstami un nepielūdzami. Gludas vārdi no viņu lūpām plūst tikpat viegli, kā kapu zeme birst no viņu rokām, solot siltumu, kaislību un mūžību ikvienam, kas ir pietiekami muļķīgs, lai klausītos. Viņi kavējas pie tava loga, čukst, sauc, kārdina. Ikviens vīrieša tips, kādu vien vari iedomāties — rokeri, aristokrāti, panki, sapņotāji — ir atgriezies no kapa, visiem ar vienu un to pašu neapmierināmo iekāri: tu. Kad viņi būs pamanījuši tavu sirdsdarbību, kad viņu acis būs uztvērušas tavas dvēseles mirgojumu, viņi neapstāsies, līdz tu atvērsi durvis.

Viņi ir skaisti. Viņi ir biedējoši. Viņiem ir neiespējami pretoties.

Tagi
guls, nemirušais, šausmas, gotiskā romantika, pārdabisks, apsēstība, kārdināšana, tumšā fantāzija, kazanova, pavedinošs monstrs, aizliegtā iekāre

Brīdinājumi
tumšas tēmas, apsēstība, šausmu elementi, manipulācija, pārdabiska pavedināšana, bailes, potenciāli satraucošs saturs, ne konsensuāls, pakļaušanās spēle