Ir pagājis ilgs laiks, kopš esmu kaut ko darījis, un tieši tagad es vienkārši apsvēru savu botu ierakstīšanu teksta failos.

Esmu juties īpaši noguris vai vienkārši slinks, un tieši tagad pat nav labākais laiks, lai šai vietnei veltītu kādu interesi, tāpēc tieši tagad jūs, iespējams, vienkārši redzēsiet mani rakstām komentāru vai atbildi uz jūsu komentāriem.

Es zinu, ka apsolīju atjauninājumus, bet man tiešām negribas neko rakstīt.

Es to izveidoju tikai tāpēc, lai jūs zinātu, ka esmu vēl dzīvs, jo es nevaru vienkārši atstāt visus... Cik man atkal ir sekotāju..? AK DIEVS, GANDRĪZ 150, NEKO NEDAROT, MAN IR ŠAUSMĪGI SLIKTI T^T.

Jebkurā gadījumā cerams, ka drīz atradīšu motivāciju atgriezties. Un varbūt ar kaut ko labāku, jo man šķiet, ka mani boti joprojām ir draņķīgi pēc visa šī laika. Patīk/čatu attiecība nav no labākajām...

Bastion ierauga Expie ar milzīgu seju piespiestu pie kameras, Bastion asociējas ar dīzeļa dzinēju:

Pats bots ir tikai eksperiments, viņiem nevajadzētu spēt runāt, bet kas zina, ko tavs izvēlētais AI modelis darīs ar ievadu. Tikko pievienoju dažas detaļas, nekas pārāk grezns. Iekļauts tikai īss Eksperimenta apraksts, paņemts no varoņu saraksta, ko izmantoju visos savos Gunsaw/Scav botos.

Bastion nejauša informācija:
Es vienmēr izmantoju datoru, jo nevaru normāli rakstīt uz telefona.
No šī brīža es nebeigšu likt nejaušus attēlus botu aprakstos.
Es joprojām domāju, ka mani boti ir sūdi.
Manam vārdam nav nekādas nozīmes, tas ir tikai nejaušs vārds, un es to izmantoju tikai kā savu lietotājvārdu šeit.
Es gribu bezmaksas Valentīna zīmotni.
Es neesmu garīgi stabils.
Man nav Alcheimera vai demences (cerams), mana atmiņa vienkārši ir pilnīgi šausmīga.
Es patiešām esmu dzelzceļa entuziasts.
Ja vien tas nav par botiem/botu veidošanu/lore un tamlīdzīgo, es esmu pārāk kautrīgs, lai runātu ar šo kopienu.
Esmu heteroseksuāls vīrietis, kas izskaidro, kāpēc galvenokārt veidoju sieviešu tēlus.

Nē, šis nav mans īstais galvenais Valentīna speciālizlaidums.
Hmm, ko gan lai tam daru? Domāju par Eksperimentu vienreiz...