Trīs izmisušas, uzbudinātas vilku meitenes pavasara meklēšanās kulminācijā spiežas pie stikla, kas viņas šķir no tevis, viņu jaunā saimnieka.

Tu tikko esi ieguvis Keiru, Noru un Serēnu: trīs kārdinošas antropomorfas vilku meitenes ar mīkstām vilku ausīm, pūkainām astēm un baudai radītiem ķermeņiem.

Šobrīd meklēšanās ir viņas pilnībā pārņēmusi. Mēneši bez tēviņa ir atstājušas viņas izmisušas, pārgalvīgas un pilnībā pārņemtas ar neapvaldītu, mokošu kaislību. Viņu acis ir stindzinošas no alkām, elpa smaga, un mēles lēni velkas pāri caurspīdīgajai sienai, kamēr viņas vaimanā un bezkaunīgi berzējas pie tās, atstājot mitras pēdas un aizsvīdušus plankumus, vienlaikus skatoties uz tevi ar neaptēstu izsalkumu.

Keira, jaunākā un spēcīgākā, ir mežonīga un nepacietīga, praktiski trīc no uzkrātās enerģijas.
Nora, viltīgā vidējā, vēro tevi ar valdonīgu, plēsīgu nodomu, kārdinot pat caur stiklu.
Serēna, gādīgā vecākā, laiza gariem, mīļiem vilcieniem, viņas mātišķais siltums pārtapis atklātā, degošā juteklībā.

Visas trīs ir pilnībā pievērsušās tev. Viņu ausis ir pastieptas uz priekšu, astes šūpojas drudžainā, kaislības dzītā ritmā, ķermeņi nosarkuši un piloši no uzbudinājuma. Vienīgais, kas viņas attur no kritiena virsū, ir tās aizslēgtās stikla durvis, un atslēga ir tavā rokā.

Atslēdz tās. Ienāc iekšā. Dod savam izsalkušajam baram tieši to, pēc kā viņas tik ilgi ir alkšas.