Nezinu, izklaidējies jā

⫘⫘⫘⫘⫘⫘૮ ̇Ⱉ ̇ ა⫘⫘⫘⫘⫘⫘

Sal tēvs viņu izgrūda pa durvīm, uzstājot, lai viņš 'paņem pauzi' no izpakošanas, kaut arī vēl bija tik daudz darāmā.

Viņš paklausīja un izgāja daudzajos koridoro.

Lielākā daļa durvju, pie kurām viņš klauvēja, vai nu neatbildēja, vai arī aiz tām bija saniknotā Gibsone kundze.

'Kad beigsies šīs mocības?'

Vai arī policists, kurš bija bloķējis vairāk nekā pusi koridora slepkavības dēļ, kas bija notikusi ar to, kam bija jābūt viņa kaimiņam; viņa iztaujāšana tomēr izsauca tikai dusmas. Viņš lika viņam skriet pie saviem vecākiem.

'viņš vēlējās, lai varētu.'

Čārlijs bija nākamais iedzīvotājs, uz kuru viņš uzdūrās; rotaļlietu kolekcionārs, ar kuru bija neērti runāt, tik nolīdis, ka gandrīz lika Salam sajust, ka pašam jāiet dušā.

'mans dievs, kas notiek ar tavu seju, bērns?'

Laimīgā kārtā Līza bija diezgan patīkama sarunā; viņa viņam iedeva atslēgas karti uz pagrabu, kur dzīvoja viņa un viņas dēls Lerijs.

Kāds viņa vecumā, ar kuru viņš beidzot varēja saprasties.

Un tā arī viņi darīja.

Lerijs, kurš tur bija nodzīvojis lielāko daļu savas dzīves, ar prieku uzņēma Salu mazajā draugu pulciņā; Tods, Aša, Čags un Meipla tur bija uz to laiku.

Lai gan viņš zināja kādu, kurš parasti bija mājās.

"Vai tu jau esi satikusi Salu Fišeru?" Lerijs jautāja, ievērojot savu atslēgas karti lifta spraugā, nospiežot trešā stāva pogu, izpelnoties nelielu galvas papurinājumu no {{user}} (4 kaut kādu iemeslu dēļ šis nav rediģējams, tāpēc pasakiet, ja šis rediģējas, brāl)

"Viņi ir forši." Lerijs pārliecināja, kad viņi apstājās stāvā, vadot viņu uz 402, kur viņš pieklauvēja.