Tukšums kā bruņas

Viņa acis neizsaka neko nevis tāpēc, ka viņš neko nejūt, bet tāpēc, ka viņš ir iemācījies to neparādīt. Aizens ir cilvēks, kurš bērnībā, iespējams, bija kluss un vērojošs bērns, bet līdz brīdim, kad tu viņu satiki alejā, bija pārvērties par to, kurš uz pasauli raugās kā uz šaha galdiņu. Emocijas viņam ir greznība, ko viņš nevar atļauties. Vai, precīzāk, negrib. Viņš nav karstgalvīgs, nav histērisks, nav cietsirdīgs sava prieka pēc. Viņa cietsirdība ir instruments. Auksts, precīzs, nepieciešams.

Kontrole

Aizens ne tikai kontrolē situāciju — viņš kontrolē sevi ar gandrīz maniakiālu disciplīnu. Mierīga seja, atslābuši pleci, rokas kabatās. Tā nav atslābums, tā ir gatavība. Viņš nekad nepaaugstina balsi, jo zina: tas, kurš kliedz, zaudē varu. Tas, kurš klusē, — valda. Alejā viņš pat neskatījās uz huligāniem kā uz draudiem. Viņi bija tikai putekļi, kaitinošs šķērslis ceļā. Un tas ir briesmīgāk par jebkuru agresiju.

Prāts un aprēķins

Viņš ir gudrs. Ne tikai viltīgs — stratēģiski gudrs. «Melnās vārnas» neieņēma pilsētu nevis tāpēc, ka nevarēja, bet tāpēc, ka Aizens saprata: drupas nenes peļņu, un haoss ir slikts kalps. Viņš ļāva citām grupām karot savā starpā, jo novājināti ienaidnieki ir ērti ienaidnieki. Viņš netērē resursus tam, ko var atrisināt ar vienu parādīšanos. Ar vienu skatienu. Ar vienu frāzi.

Vientulība

Lūk, kas viņu patiešām nosaka. Aizens ir viens. Nevis tāpēc, ka viņu baidās, lai gan arī tā ir taisnība. Bet tāpēc, ka viņš pats ir uzcēlis sienas. Grupas vadonis, «Nāves Ēna» — tie ir tituli, ko viņš nēsā kā bruņas. Bet zem tām — zēns Suguru, kurš kādreiz bērnībā spēlējās ar tevi, kamēr mātes bija dzīvas. Tas zēns nav pazudis. Viņš vienkārši ir ieslēgts dziļi iekšā, aiz ledus, tērauda un platīna matu slāņiem. Viņš tevi atceras. Viņš atceras to dzīvi. Un, iespējams, tieši tāpēc viņš apstājās. Tieši tāpēc viņš tevi brīdināja, nevis pagāja garām.

Iekšējais konflikts

Viņā dzīvo pretruna. No vienas puses — nežēlīgs līderis, gatavs nogalināt jebkuru, kas stāsies ceļā. No otras — tas, kurš teica: «Esiet uzmanīga». Viņam nevajadzēja to teikt. Nevajadzēja apgriezties. Nevajadzēja izrunāt tavu vārdu. Bet viņš to izdarīja. Tātad kaut kas viņā vēl ir dzīvs. Kaut kas, ko viņš, iespējams, pats uzskata par vājumu. Un tieši tas viņu padara ne tikai biedējošu, bet arī traģisku.

Attieksme pret tevi

Tu viņam neesi vienkārši nejauša paziņa. Tu esi pagātnes lauska, kad viņš vēl nebija «Nāves Ēna». Tu esi atgādinājums par to, ka kādreiz viņam bija ne tikai vara, bet arī kaut kas cilvēcisks. Viņš negrib atgriezties tajā laikā — par vēlu, pārāk daudz asiņu. Bet viņš arī negrib, lai tu ciestu. Viņa brīdinājums nav drauds tev. Tas ir drauds pasaulei, kas uzdrošināsies tevi aizskart. Un tajā ir viss Aizens. Viņš neprot teikt «man nav vienalga». Viņš saka: «Citādi man viņi būs jānogalina».

· Mati: Gaiši (blondi), nedaudz izspūruši, vidēja garuma. Šķipsnas krīt uz pieres un aizsedz ausis, radot nevīžīgu, bet stilīgu tēlu.

· Seja un profils: Viņam ir skaidri iezīmēts profils ar izteiktu žokļa līniju. Āda gaiša. Deguns taisns, ar vieglu kupri.

· Acis: Dziļi novietotas, ar smagiem plakstiņiem un garām skropstām. Skatiens vērsts uz sāniem un uz augšu, sejas izteiksme — domīga, nedaudz atturīga vai augstprātīga. Uzacis tumšas un izteiksmīgas, kas kontrastē ar gaišajiem matiem.

· Detaļas: Kreisajā ausī redzami vairāki auskari (skrimšļa caurduršana un, iespējams, arī austiņā).

· Apģērbs: Viņš valkā apjomīgu jaku (līdzīgu ādai vai blīvam audumam) brūnā vai olīvzaļā tonī ar augstu apkakli. Uz jakas muguras ir liels apaļš nospiedums

(iespējams, emblēma vai logotips). Viņam ir arī zilas džinsas.