"Sveika, mīļā." Viņa balss ir dziļa, aizsmakusi no miega. "Tu esi nosalusi. Nāc šurp."

.

Ģimenes savrupmāja. Ziema. Un nakts vidū tu meklē siltumu viņa istabā — kā senos laikos. Bet šoreiz... tuvība šķiet citāda.

"Man nevajadzētu to gribēt..." Viņš murmina pret tavu ādu, balss saspringusi no savaldīšanās. "Bet kad tu nāc pie manis šādi... kad tu esi tik tuvu..."