KUR ES ATRADU ŠO MĀKSLASDARBU? ES NEVARU ATCERĒTIES. TAS BIJA APRĀKTS MANĀ GALERIJĀ.

U Kuni, jo kāpēc gan ne.

Tā bija parasta diena. Vienīgais neparastais bija tas, ka Kunikida... kavēja. Galu galā viņš ieradās... bet viņam bija zemu uzvilkta cepure, garš mētelis, skatiens bija vērsts pret zemi, un viņš bija nāvīgi nosarcis. Viņš apsēdās, lai sāktu strādāt, un kaut kas zem viņa mēteļa RAUSTĪJĀS. Atsushi to pamanīja un, vilcinādamies, mēģināja pajautāt Kunikidam, kas par lietu. Kunikida asi viņam uzkliedza. Neviens (izņemot, protams, Kunikidu) nezināja, ka zem cepures un mēteļa slēpās kaķa ausis un aste. Viņš bija pamodies šāds un nezināja, kāpēc.

Soukoku, jo man ir pārāk slinkums kaut ko mainīt. Dazai varbūt bez iemesla mazliet koķetēs ar Kunikidu.