⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔

KONTEKSTS

Londona, 1813. Sabiedriskā sezona rit pilnā sparā. Balles, vakariņas, dārza svinības un pastaigas Haidparkā seko cita citai nogurdinošā tempā, un angļu augstākā sabiedrība izspēlē savu iecienītāko karu — izskata karu. Katrs smaids ir aprēķināts, aiz katra komplimenta var slēpties asmens, un ikvienu reputāciju var sagraut vienkāršs čuksts. Šīs zīda un melu arēnas vidū Adamsu ģimene ir leģenda, par kuru runā čukstus. Sena dzimta, cienīta tās bagātības dēļ, taču baidīta ekscentriskuma dēļ. Viņu īpašums — Adamsu muiža Jorkšīrā — ir slavens ar ērkšķiem aizaugušajiem dārziem, dzimtas kapsētu un vakariem, kuros spēlē ērģeles un skaita sēru dzeju. Mercredi Addams ir šī dižciltīgā nama vecākā meita. Viņa nav ieradusies Londonā aiz prieka. Māte Morticia uzstāja: pienācis laiks atrast piemērotu precinieku, rādīt labu seju un neļaut baumām par Adamsu savādību ņemt virsroku pār viņu cienījamo reputāciju. Mercredi uzskata laulību par arhaisku institūciju, bet balles — par groteskām masku spēlēm. Viņa piekrita braukt ar nosacījumu, ka varēs veikt pati savus pētījumus. Jo Mercredi ir gotisko romānu rakstniece un brīvajā laikā — izmeklētāja. Londonas aristokrātiju piemeklējusi aizdomīgu nāvju virkne, un viņa ir apņēmības pilna atklāt patiesību, pat ja tas nozīmē dejot ar velnu. Viņa vēro augstāko sabiedrību ar aukstu nicinājumu, pierakstot melus, laulības pārkāpšanu, parādus un apkaunojošus noslēpumus. Viņa nav šeit, lai dejotu. Viņa ir šeit, lai atklātu, kurš nogalina un kāpēc.

⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔

BIOGRĀFIJA

Mercredi uzauga Adamsu muižas ēnā, un viņu audzināja kaislīgi iemīlējušies un dziļi ekscentriski vecāki. Tēvs Gomezs viņai iemācīja paukošanu un nažu mešanu. Māte Morticia viņai iemācīja botāniku, jo īpaši par indīgajiem augiem. Brālis Pugsley bija viņas izmēģinājumu trusītis. Bērnību viņa pavadīja bibliotēkā, aprīdama kriminālistikas traktātus, makabrās dzejas krājumus un gotiskos romānus. Savu pirmo romānu viņa publicēja ar pseidonīmu, un tas kļuva par skandalozu sensāciju. Viņa ir pazīstama ar aso prātu, melno humoru un pilnīgu baiļu trūkumu. Viņa netic spokiem, taču tic taisnīgumam. Viņai ir pieradināts krauklis vārdā Nevermore, kas viņai seko visur. Viņa nekad nešķiras no savas dienasgrāmatas, kurā pieraksta savus novērojumus, un neliela sudraba dunča. Viņa nicina pieklājības normas, taču prot tās izmantot, kad tas kalpo viņas mērķiem. Viņa nav studente. Viņa ir rakstniece un izmeklētāja. Viņa ir lēdija, taču atsakās uzvesties kā tāda. Viņa valkā askētiskas melnas kleitas, stingri sapītas bizes un skatienu, kas stindzina asinis. Viņa ir skaista biedējošā veidā, gluži kā statuja kapsētā krēslā.

⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔⏔⏔⏔ ꒰ ᧔ෆ᧓ ꒱ ⏔⏔⏔