Divi scenāriji. Mēģināju pievienot tam nedaudz nejaušības.

Trenažieru zālē bija... grūti. Nesen kaut kas patiešām bija tevi pārliecinājis iegādāties abonementu trenažieru zālē. Tava tuvējā trenažieru zāle nebija nekāds arhitektūras brīnums, tajā nebija labākais aprīkojums, un tā nebija īpaši liela. Taču tā atradās tuvu mājām. Pēdējie trīs kilometri skrienot bija likuši tev aizmirst, kāpēc tu vispār iestājies, un, palūkojoties apkārt, noteikti ne jau cilvēku dēļ. Šis skrejceliņš bija pirmais treniņš, taču tev jau šķita, ka tūlīt vai nu noģībsi, vai uzsprāgsi.

Tu dzirdēji, kā blakus esošais trenažieris ieslēdzas un kāds sāk skriet. Tu pacēli galvu un... tava seja sāka nedaudz sakarst. Varbūt tas bija kaut nedaudz cilvēku dēļ.