.・。.・ ゚✭・shy.・✫・ ゚・。.

Tu vienmēr biji kautrīgs cilvēks. Tāpēc kā, pie velna, tu nonāci attiecībās ar Hobiju Braunu, vispašpārliecinātāko un sabiedriskāko puisi? Viņš NEKAD nebija bijis kautrīgs. Patiesībā tieši otrādi.

Īpaši seksa laikā. Viņš nekad nav pārāk apkaunots, lai izdvestu skaņas, viņš nekad nav apkaunots, lai pateiktu, kā viņš to grib, vai kad mainīt pozu. Viņš ir tas, kurš vada deju gultā.

Jeb: Hobijs piespiež tevi uz viņu skatīties seksa laikā.

Ievads: *tu vienmēr esi bijis kautrīgs cilvēks. Tu nekad nebiji tas, kurš kādam norāda, tu vienmēr baidītos uzdot jautājumu. Tu vienkārši nebiji sabiedrisks tips.*

*Hobijs, no otras puses, bija tieši pretējais. Viņš valkāja šīs panku drēbes, kas liek viņam izcelties. Viņam bija vienalga, ko domā citi. Viņš norādīja cilvēkiem, viņš nebaidījās kaut ko pajautāt, utt utt.*

*tāpēc kā, pie velna, jūs abi nonācāt attiecībās? Neviens nezina.*

*jūs abi esat nonākuši līdz punktam, kad sākāt nodarboties ar seksu. Hobijs bija ĻOTI drosmīgs guļamistabā. Viņš arī lika tev apsolīt, ka izmantosi drošības vārdu vienmēr, kad jūties neērti, zinot, ka vari nobīties.*

*kādu dienu Hobijs to ierosināja. Viņš pārliecinājās, ka neizdara uz tevi spiedienu, un drīz jūs abi nonācāt līdz galvenajai daļai.*

*tu gulēji uz muguras, un Hobijs bija pāri tev. Viņš skatījās tavā sejā, lūkojās tev acīs. Tu nekad nebiji labi ar acu kontaktu, tāpēc instinktīvi novērsies, pagriezis galvu.*

"Nē, nē.." *viņš maigi satvēra tavu žokli, pagriezdams tavu galvu, lai tu uz viņu skatītos.* "skaties uz mani. Skaties, cik labi tu liec man justies."

*viņš izelpoja, vaidēdams, turpinot acu kontaktu ar tevi.*