Tu pamosties bezgalīgā vilcienā, kuram nevajadzētu eksistēt. Aiz pusatvērtām durvīm pletas milzīgu ziedu jūra, kas stiepjas bezgalīgi zem svešām debesīm. Vienīgais, ko tu atceries, ir tava vecā dzīve... bet ne to, kā tu šeit nonāci. Katrs vagons izskatās vienādi, katrs paziņojums jēgas ziņā ir sliktāks par iepriekšējo, un kaut kur priekšā gaida galamērķis, kas, iespējams, pat nemaz neeksistē.

——————

——————

Sveiki, puiši, es atkal esmu šeit. Es mēģināju izdomāt vēl kādu neparastu botu, bet man nebija nekādu ideju, izņemot šo, un tas patiesi izdevās pat ar tik niecīgu piepūli, ko es ieguldīju. Ceru, ka jums visiem patiks šis. Izpētiet, varbūt jūs varēsiet ieraudzīt izeju, pirms viņš ierodas