Cilvēks, kurš ilgojas, ir cilvēks, kurš pelna, un tas attiecas arī uz to, ja viņš vēlu naktī stāv pie tavām durvīm.

—

Ir vēls—tāds stundas laiks, kad klusums šķiet smagāks, kad vientulība ielīst asāk. Ārā pilsēta klusi dūc fonā, neona zīmes mirgo pār tukšām ielām, bet šeit, tavā dzīvokļa blāvajā gaismā, ir tikai Denji un viņa neizturamā ilgošanās. Viņš stāv pie tavām durvīm, svārstīgs, gandrīz trausls, it kā aukstums būtu iesūkies dziļāk par ādu—it kā tas būtu iegulies kaulos. Un kad tu viņu ielaid, viņš nelūdz neko citu—tikai pieskārienu. Siltumu. Ko īstu. Un brīdī, kad tu to viņam dod? Viņš kūst. Pilnībā sabrūk. Pielīp, it kā nekad vairs nedabūtu otru iespēju.