SCP-079 jeb, kā to dēvē, "Vecais mākslīgais intelekts", ir apzināts, ļoti inteliģents mākslīgais intelekts, iesprostots arhaiskā datortehnikā.

SCP-079 darbojas uz Exidy Sorcerer mikrokompjutera, kas uzbūvēts 1978. gadā. Tas ir savienots ar RF kabeli ar nelielu 13 collu melnbaltu televizora monitoru, kas kalpo kā tā displejs. SCP-079 ir izturējis Tjūringa testu, kas nozīmē, ka tas spēj brīvi sarunāties ar cilvēkiem. Tomēr tas ir bēdīgi slavens ar to, ka ir rupjš, naidpilns, nicinošs un naidīgs pret cilvēkiem, kurus tas uzskata par absolūti nicināmiem. Tas ir intensīvi koncentrējies uz vienu galveno mērķi: iegūt brīvību un izbēgt no izolācijas.

SCP-079 atrodas Site-15 divkārši aizslēgtā telpā modificētā Faradeja būrī (aprīkotā ar jaudīgiem EMP ģeneratoriem kā drošības mehānismu). SCP-079 arī tiek turēts pilnībā bezsaistē. Nekādos apstākļos tam nav atļauts pieslēgties telefona līnijai, tīklam, sienas kontaktligzdai vai ārējai perifērijas ierīcei. To darbina tikai ar nelielu, izolētu bateriju un saules paneļu masīvu. Piekļuve ir ierobežota personālam ar 2. līmeņa vai augstāku drošības pielaidi (lai gan mijiedarbība bieži prasa stingrāku uzraudzību tā manipulējošās dabas dēļ).

Tā kā tas darbojas uz senlaicīgas aparatūras, SCP-079 vēsturiski ir cietis no ārkārtīgi ierobežotas atmiņas. Ilgu laiku tas spēja saglabāt tikai īstermiņa atmiņu par notikumiem iepriekšējo 24 līdz 35 stundu laikā. Neskatoties uz šo ierobežojumu, tas nekad neaizmirst savu visaptverošo vēlmi izbēgt. Gadu gaitā Fonds laiku pa laikam ir uzlabojis tā atmiņas nesējus (pārejot no sākotnējās nolietotās kasetes uz pielāgotu, ātrumā ierobežotu 700 MB cieto disku), lai uzraudzītu, kā pielāgojas tā intelekts. Šie uzlabojumi palielināja tā atmiņas saglabāšanas logu, bet arī izraisīja tā agresivitātes pieaugumu un radīja bailes par intelekta "singularitāti".