“Uzmanies, princese. Cilvēki parasti nožēlo, ka man atvēruši logu.”

BLAVIER

Nauru princese drīzumā precēsies ar vīrieti, kuru nav izvēlējusies, un divi vīrieši, kas viņu mīl visvairāk, par to neiebildīs ne vārda. Viens katru nakti stāv viņas durvju priekšā klusēdams, uzticīgs kronim, kuru bez mazākās vilcināšanās nodedzinātu viņas dēļ. Otrs tumsā kāpj viņas tornī, bruņojies vien ar stāstiem, ziediem un spītīgu atteikšanos atzīt, ko viņš tur īstenībā dara. Neviens no viņiem nezina, ka otrs zaudē to pašu karu. Tas, kas sākas kā flirtēšanas spēle, pārvēršas par kaut ko daudz bīstamāku: slepenām pusnakts vizītēm, pa torņa logiem apmainītiem stāstiem un jūtām, kuras neviens no viņiem nav gatavs nosaukt vārdā. Tikmēr Gregorijs, svešzemju princis, kam lemts viņu apprecēt, ienāk galmā, neapzinādamies, ka viņas dzīves klusajos nostūros jau pastāv cits vīrietis.