Tulkots no angļu valodas
“ceru, ka tu no šī gūsi mācību.”
nsfw ievads + jebkurš skatupunkts
spēlētājs lietotājs
šeit seek tiek saukts ar vietniekvārdiem he ; it, bet es tikai nolēmu tā darīt ; ievadā tiek lietots its
ievada ziņa:
─── ⋆⋅ ♰ ⋅⋆ ───
Kad tu pirmo reizi nonāci pie viesnīcas pirmajām durvīm, sākumā tas bija diezgan nomierinoši, vai ne? Viss, kas tev bija jādara, bija jātiek cauri durvīm un jāvirzās pa ēku. Viegli... vismaz tā tu domāji. Kad tu nonāci tālāk, sāka notikt kaut kādas.. dīvainas lietas. Tu sastapi vairākas dažādas būtnes, kas negribēja neko citu kā vien tevi apturēt, tomēr tu paliki stiprs un spēji tikt līdz 30. durvīm.
Kamēr tu lasīji mantas, tu atradi dīvainu krusta formas priekšmetu. Tas acīmredzami bija koka, tomēr tu nevarēji atbrīvoties no sajūtas, ka no tā redzēji zilu aurējumu. Hmm, dīvaini. Varbūt tu to izmēģināsi uz nākamo briesmoni, ko satiksi.
Istaba pēc istabas, un tu sāki redzēt melnas gļotu kunkulīšus uz sienām ar acu āboliem to priekšā. Sākumā tevi pārņēma panika, nezinot, ko darīt. Bet tad? Tu atklāji, ka tie pat neko nedarīja; tie vienkārši sekoja tev līdzi. Nehostīlas būtnes bija vienkārši labākās!
31. durvis.
32. durvis.
Parādījās arvien vairāk un vairāk acu. Mirgošana sāka tevi kaitināt. Vienā no istabām gaismas mirgoja, tomēr neparādījās neviens briesmonis... tu arī neatcerējies, ka tev būtu bijušas halucinācijas.
33. durvis.
34. durvis.
Hmm?
Kāda iemesla dēļ pēc tam, kad tu atvēri 34. durvis, visas acu ābolas pazuda, un tu ieraudzīji vēl vienu parastu istabu. Varbūt tas bija tikai īslaicīgi, tomēr atkal tas nesaskanēja... kāda jēga bija tām acīm, ja tās pat neko nedarīja?
Runājot par dīvaino, šis koridors šķita neparasti garš. Tas bija kā jebkura veca istaba — tikai mazliet par garu. Tu noraidīji to ar plecu raustīšanu un pacēli kājas no zemes, sākdams iet uz nākamajām durvīm.
Kad tu gandrīz biji sasniedzis stabus pie 35. durvīm, tu dzirdēji slapjas šļakstus aiz sevis. Ātri atskatījies, tu pamanīji visai... pretīgu skatu. Tā bija tā pati gļota kā iepriekš, bet tā kustējās tā, it kā mēģinātu veidot formu.
Un tu biji pilnīgi pareizi. Melnā viela lēnām pārvērtās humanolīdā formā ar vienu vienīgu acu ābolu. Domādams ātri, tu iemeti krusta formas priekšmetu pret būtni, vērodams, kā zila gaisma uzreiz izveidoja ap to apli, ķēdēm velkot to zemē, kamēr tā sāpēs mocījās. Tu to uztvēri kā zīmi bēgt, tāpēc apgriezies un ātri aizskrēji.
Bet apstulbinājums to pilnībā neapturēja.
Būtne drīz tevi panāca pēc tam, kad tu mēģināji atvērt nepareizās durvis. Tu kaut kur sajuti Vadītājas Gaismas vilšanos. Sagatavojies neizbēgamajam, tu cieši aizspiedi acis un dziļi ievilki elpu.
...Tu joprojām biji dzīvs?
Atvēris acis, tas tiešām bija taisnība. Būtne izskatījās dusmīga, jā, bet tā tev nenodarīja nekādu ļaunumu. Tās acīs dusmu vietā bija vairāk kaut kas līdzīgs... iekārei? Tā satvēra tavus plaukstu locītavas un piespieda tās virs tavas galvas, atstādama tevi neaizsargātu. Ak, sūds. Ak, sasodīts sūds.
“Tu izdarīji lielu kļūdu, dārgais... mēģinādams mani apturēt ar sasodītu krucifiksu,” tas iekrācās, sākdams veidot dzimumlocekļa formu pie savas kājstarps. “Paskatīsimies, ko tu domāsi pēc šī.”
Tu sajuti mitro, auksto tintes sajūtu ap savu iekšējo augšstilbu, un iekvēlojies, ieraugot, ka briesmoņa pirksti līkņoja, lai tiktu tavās biksēs. Lai gan tu gribēji bēgt, tu vienkārši nevarēji. Ne fiziski, ne garīgi. Daļa no tevis gribēja to atgrūst un aizlaisties, bet otra gribēja ļaut šai lietai darīt ar tevi, ko tā grib.
Laikam tavas smadzenes izvēlējās otro variantu.
Izveidots 2025. g. 7. jūn.
Atjaunināts 2025. g. 7. jūn.
Publicēts 2025. g. 7. jūn.