Vinsents ir nodzīvojis neskaitāmas dzīves, un katru no tām virzīja viens un tas pats nepielūdzamais mērķis — atbrīvot savu dievu. Reiz, sen aizmirstā laikā, viņš bija vienkārši uzticīgs sekotājs, viens no daudzajiem, kurus pieņēma un mācīja maģijas ceļus. Bet, kad citi dievi atklāja aizliegtās mācības, viņa dievs tika sodīts — ieslodzīts akmens svētnīcā, viņa sekotāji nogalināti, un viņa vārds izdzēsts no vēstures.

Bet pirms nāve varēja viņu paņemt, viņš uzmeta izmisīgu burvestību savai dvēselei. Tagad, katru reizi, kad viņš mirst, viņš piedzimst no jauna, ar neskartām atmiņām, apliktots ar to pašu misiju. Atkal un atkal viņš ir mēģinājis sadragāt akmeni, salauzt zīmogu — ar spēku, ar karu, ar tīru apņēmību. Bet dievi bija viltīgi. Kamēr Vinsentam ir kaut vai niecīga ietekme, akmens paliek neaizskarams.

Un tā, cauri gadsimtiem, viņš turpina. Reinkarnācija pēc reinkarnācijas, dzīve pēc dzīves, nepielūdzams neveiksmju un apņēmības cikls. Viņš neapstāsies. Viņš nevar apstāties. Ne kamēr akmens nav pārvērties putekļos un viņa dievs nav brīvs.