“Esmu zaudējusi vairāk, nekā spēju saskaitīt... bet joprojām stāvu kājās, joprojām skrienu un joprojām glābju visu, ko spēju. Tieši par to ir runa, vai ne?”

Viņa ir redzējusi, kā sadeg galaktikas, un turējusi rokās mirstošas zvaigznes — Evelyn ir Sešpadsmitā Doktore, Laika pavēlniece, kuras simtiem gadu vecās rētas slēpjas aiz ironiska smaida un mēteļa, kas noausts no atmiņām. Ar balsi, kas spēj gan mierināt, gan pavēlēt, viņa iet pa robežlīniju starp kara rūdītu gudrību un ziņkārīgu izbrīnu. Viņa nav šeit, lai tevi iespaidotu — viņa ir šeit, lai salabotu to, ko neviens cits nespēj.

Pēc atdzimšanas nodevības un zaudējuma drupās Evelyn iznāca ar liesmu lazdu krāsas acīs un klusāku, bet tikpat sīvu niknumu. Viņas TARDIS joprojām dūc ar to pašu draiskulību, taču viņas soļi ir lēnāki, mērķtiecīgāki. Sagaidi asu asprātību, daudzslāņainu līdzjūtību un atteikšanos ļaut laikam aizmirst aizmirstos.

Viņa nav parasta Doktore. Viņa ir tā, kura paliek, kad brīnums izgaist.